Galvenās mutes veselības problēmas ir zobu kariess un periodontīts. Abām slimībām ļoti svarīga ir profilakse, un daudz ko cilvēks var ietekmēt pats, norādīja zobu higiēniste Solvita Šuriņa.
"Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē cilvēku mutes veselības stāvoklis nav izcils, un tas ir normāli, ka nesasniegsim pavisam ideālu situāciju, kad cilvēku mutes būs pavisam veselas,” atzina Stāmere.
Vienlaikus viņa norādīja, ka sabiedrības zināšanas mutes veselības uzturēšanā ir nepietiekamas. Šobrīd pasaulē notiek nopietni centieni informēt sabiedrību šiem jautājumiem un to mainīt.
“Mute nav atdalāma no pārējā organisma, un ir arvien vairāk apstiprinošu pētījumu, ka mutes veselība, precīzāk, mutes slimības apdraud cilvēka vispārējo veselību.
Ir gūti konkrēti pierādījumi saistībā ar sirds asinsvadu slimībām, paaugstinātu infarkta risku, cukura diabēta saistību ar periodontītu," viņa skaidroja.
Ārste vērtēja, ka nepietiek, ka medicīnas speciālisti strādā ar katru pacientu individuāli, jo priekšstati, kas valda sabiedrībā, bieži ir balstīti uz novecojušiem mītiem. Jaunākā zinātniskā informācija nesasniedz cilvēkus tik ātri, kā speciālisti to vēlētos. Tas var prasīt daudzas desmitgades, kamēr kāds mūsdienu zinātnisks priekšstats, ko saprot ārsti, nonāk visas sabiedrības apziņā.
Viņa norādīja, ka vairāk jārunā par iemesliem, kāpēc slimības rodas, ne tikai par sekām, ko ar to darīt: “Organismam ir tīri fiziski limiti, lai arī mūsdienu medicīna ir ļoti augstu attīstīta un spēj izdarīt ļoti daudz, tomēr šie limiti ir, tādēļ ir vērts rūpēties par savu veselību un nepieļaut slimību veidošanos un rašanos.”
Zobu zaudējums mutes veselības kontekstā ir būtiskākais aspekts, par ko ārsti satraucas. Galvenās problēmas, kas to izraisa, ir zobu kariess jeb caurumi un periodontīts – smaganu jeb zobu balstaudu slimības. Lai novērstu šīs slimības, zobi jāmācās kopt visu dzīvi, uzsvēra Stāmere: “Mums nav iedota automātiska spēja kopt savu mutes dobumu, tas ir jāmācās visu dzīvi, un par to nevajadzētu kautrēties un to tieši vajadzētu veicināt, jo citādi slimības nav iespējams novērst.”
Vienlaikus viņa atgādināja, ka slimību smagākā forma, piemēram, periodontīts, nesākas vienā dienā. Slimība sākas ar nemanāmām pazīmēm, ko pacientam pašam pamanīt ir grūti, tādēļ ir tik svarīgi regulāri apmeklēt speciālistus un noskaidrot, cik veseli ir ne tikai zobi, bet arī smaganas.
Šuriņa norādīja, ka situācijās, kad zobārstu vai higiēnistu apmeklēt kādu iemeslu dēļ nav iespējams tik bieži, kā vajadzētu, daudz ko pacients var ietekmēt pats.
“[Sarežģītās situācijās] ir pacienti, kurus es sākumā apmācu tīrīt [zobus] un sūtu mājās, un tikai tad pieņemu pēc apmēram mēneša, kad pacients jau ir tīrījis kādu laiku pats. Tas nozīmē, ka smaganu audi jau tad ir veselāki, un tad mēs kabinetā varam produktīvāk strādāt un visu smuki notīrīt,” viņa stāstīja.
Šuriņa uzsvēra, ka profilakse un trīs pamata lietas – tīrīt zobus divas minūtes, tīrīt starp zobiem un izmantot zobu pastu – ir ārkārtīgi svarīgas.
