Pandēmijai sākoties, atsevišķas zobārstu prakses tika slēgtas un citas piedāvāja vien neatliekamo palīdzību, tādēļ sākumā bija manāmas izmaiņas zobārstu apmeklējumā, tomēr šobrīd situācija ir stabilizējusies un problēmas ir vien tajos gadījumos, ja pacientam nav sava zobārsta.
Zobārsti cilvēkiem novēro labāku zobu higiēnu
"Zobārstniecības kabineti, manuprāt, ievēro pilnīgi visus noteikumus. Tas ir pietiekoši droši, tāpēc arī pacienti ir droši [..] un nekādu problēmu, nekādu ielaistu lietu nav. Protams, parādās kaut kādas atsevišķas reizes, ja nav sava zobārsta. [..] Tad varbūt ar svešiem pacientiem ir mazlietiņ citādāk. Tāpēc, manuprāt, normāli ir, ka ir savs zobārsts," skaidroja veselības ministrijas galvenais zobārsts un Latvijas Zobārstu asociācijas vadītājs Andis Paeglītis.
Simona Skrīvele apliecināja – pacientu paradumi saistībā ar pandēmiju nav krasi manījušies, tomēr gan pirms Covid-19 gan arī tagad cilvēki palīdzību pie zobārsta meklē novēloti. Laikā, kad zobārsti sniedza tikai akūto palīdzību, institūtā konstatējuši netipiski daudz pacientu ar vairākiem sāpošiem zobiem. Tomēr Skrīvele novērojusi arī pandēmijas radītu pozitīvu tendenci.
"Izskatās, ka cilvēkiem ir vairāk laika un viņi labāk tīra zobus. Mēs tieši novērojam, ka uzlabojas zobu higiēna. Cilvēki vairāk arī prasa nevis par zobu līdzekļiem, bet par zobu birstēm,"
pastāstīja zobārste.
Nacionālais veselības dienests apkopo zobārstniecības pakalpojumu pieprasījumu bērnu un Černobiļas atomreaktora sprādziena seku likvidatoru vidū. Secināms, ka 2020. gada martā zobārsta pakalpojumus šīs grupas vidēji izmantoja par 29 procentiem mazāk nekā 2019. gada martā.
Savukārt situācija teju izlīdzinājusies šogad, jo, salīdzinot pret 2020. gada martu, 2021. gada martā pieaugums bijis nedaudz virs 23 procentiem.
Apdrošinātāji lielas izmaiņas nesaskata
Arī apdrošināšanas kompānijas “Ergo” veselības un dzīvības apdrošināšanas departamenta direktors Baltijas valstīs Gints Konrads, lūkojoties uzņēmuma statistikā, secina – analizējot lielākus laika nogriežņus, pieprasījums izlīdzinās. Zobārstniecības ir populārākā papildprogramma, ko iekļauj “Ergo” polisēs, un pēdējā laikā tiek pirktas aizvien kvalitatīvākas polises, proti, ar labāku zobārstniecības izdevumu segumu.
"Nelielas korekcijas ir varbūt uz laika ass, kā šie pakalpojumi ir pieejami, bet, ja mēs skatāmies kopējās summas, kas ir izmaksātas atlīdzībās, tad praktiski tās nav mainījušās. Cilvēku aktivitāte īpaši nav mainījusies, un arī saņemto pakalpojumu skaits ir diezgan stabils," sacīja Konrads.
Apdrošināšanas sabiedrības “Balta” personu apdrošināšanas atlīdzību pārvaldes vadītāja Linda Juhna atklāja līdzīgu ainu – proti, milzīgas izmaiņas zobārstu pakalpojumu izmantošanā Covid-19 pandēmija nav ieviesusi.
"Bija izteiktāks kritums 2020. gada aprīlī, kad vienkārši visas ārstniecības iestādes bija ciet. Tas bija mēnesis pusotrs. Pēc tam ļoti raiti mūsu klienti atguvās, un saņēma zobārstniecības pakalpojumus tādā pašā [apjomā], teiksim, pat ar uzviju. Vienkārši klienti pārlika zobārsta apmeklējumu. Mēs nevaram secināt, ka ir smagākas problēmas pēc tam ārstētas," uzsvēra Linda Juhna.
Pandēmijas laikā breketes biežāk neliek
Pandēmijas laiks, kad jādzīvo pa mājām un jāvelk sejas maskas, šķietami varētu būt lielisks laiks, lai izmantotu ortodontijas pakalpojumus – liktu breketes, koriģējošās kapes. Stradiņa universitātes stomatoloģijas institūta zobārste Simona Skrīvele stāstīja – sākotnēji bijis manāms pat šo pakalpojumu pieprasījuma samazinājums. Skrīvele to skaidroja gana ar to, ka cilvēki vairāk baidījās kontaktēties ar citiem cilvēkiem, tostarp ārstiem, gan ar to, ka ortodontijas pakalpojumi ir salīdzinoši dārgi un cilvēki vēlējās pietaupīt naudu, nezinot, kā būs ar ienākumiem krīzes laikā.
Cilvēki, kas šo laiku izmanto apzināti, esot, tomēr par plašu tendenci to saukt nevarot.
"Cilvēki jūt, ka nekas nepaliek citādāk un vienkārši jādara tas ir, savukārt bija pacienti atkal viena cita daļa, kas šo laiku izmantoja, lai nerastos neērtības, ka viņiem ir jānēsā šīs ortodontiskās aparatūras un socializēšanās dēļ. Jā, viena daļa tieši gribēja likt. Bet tā, ka lielas izmaiņas, tā nav," stāstīja zobārste.
Zobārsti cer nedoties pašizolācijā, kļūstot par kontaktpersonām
Lai neapdraudētu speciālistu pieejamību, veselības ministrijas galvenais zobārsts un zobārstu asociācijas vadītājs Andis Paeglītis uzsvēra, ka ir svarīgi iespējami ātri un iespējami labi iemācīties ar vīrusu sadzīvot. Tādēļ viņš cer, ka valdībā atbalstu varētu gūt priekšlikums zobārstiem nelikt doties pašizolācijā, ja viņi kļuvuši par kontaktpersonām. Tiekot piedomāts pie visiem aizsardzības līdzekļiem un pietiktu, ja speciālists rūpīgi novērotu savu veselības stāvokli.
"Teiksim, apstākļi ir labi kabinetā, gan vēdināšana notiek, dezinfekcija, gan arī individuālie aizsardzības līdzekļi pareizie tiek lietoti, atbilstoši procedūrai un tad, manuprāt, nebūtu jābūt mājās.
Tad varētu turpināt strādāt mierīgi, tā kā jebkurā dienā," viedokli pauda Andis Paeglītis.
Tikmēr zobārste Simona Skrīvele atgādināja – pandēmija nemaz nav mainījusi noteikumus, kā par saviem zobiem rūpēties ikdienā. Proti – tie jāmazgā divas reizes dienā ar fluoru saturošu zobu pastu un vismaz reizi dienā arī jādiego.
