Aptuveni plaukstas lielumu sasniegušie lašu mazuļi savu nākamo mājvietu, Daugavas grīvu, no kuras tie tālāk dosies jūrā, sasniedz caur lielu plastmasas cauruli. Vēlāk tie tomēr atgriezīsies Daugavā, jo laši izvēlas nārstot tajos ūdeņos, kuros tie ir piedzimuši, un šie mazuļi ir auguši zivju audzētavā, kurā izmantots Daugavas ūdens.
Bez šādas lašu populācijas atjaunošanas Daugavā lašu vairs nebūtu, norāda zivju audzētavas „Tome” vadītājs Ivars Putviķis. Viņš arī piebilst, ka Daugavā uzturētā populācija ir nozīmīga ne tikai Latvijai, bet arī kaimiņvalstīm.
Dažādu zivju sugu, tostarp lašu, vimbu, taimiņu, nēģu un līdaku, populācijas atjaunošana Daugavā tiek īstenota saistībā ar Latvijas lielo hidroelektrostaciju darbību. Tā ir atstājusi iespaidu uz zivju iespējām upē nārstot un migrēt, skaidro elektrostaciju operatora „Latvenergo” ražošanas direktors Māris Kuņickis.
Papildus šīm aktivitātēm, kuras zivjaudzētava un elektrības ražotājs veic atbilstoši likuma prasībām, šogad tiek plānota arī foreļu ielaišana Daugavas pietekā Aiviekstē, kā arī zivju nārsta ligzdu izvietošana Daugavā pie Kaibalas.
