Nedzirdīgajiem

Šodienas jautājums

Nedzirdīgajiem

Slepkavības Valhallā. Islandes detektīvseriāls (16+) 7. sērija

Pārtikas revidents

Zivju analīzes: Siļķes un šprotes vērtīgākas par lasi, foreli un tunci

Zivis tiek daudzinātas kā ļoti vērtīgi produkti galvenokārt Omega-3 taukskābju dēļ, kuras speciālisti ik dienu iesaka uzņemt 1–2 gramu apmērā. Lai noskaidrotu, cik daudz Omega-3 taukskābju satur 100 grami dažādu zivju un vai ar tām iespējams uzņemt vēlamo dienas normu, raidījums “Pārtikas revidents” BIOR laboratorijā nodeva dažādus zivju paraugus. Analīzes atklāja, ka salīdzinoši lētākās siļķes un šprotes ir vērtīgākas par lašiem, forelēm un tunčiem.

ĪSUMĀ:

Analīžu rezultāti:

 

Kas ir Omega-3?

Pārtikas produktos ir atrodamas vairāk nekā 20 dažādas taukskābes, un daļa no tām ir nepiesātinātās. Omega-3 ir atsevišķa taukskābju grupa – tā apvieno taukskābes, kurām ir līdzīga molekulārā uzbūve. Omega-3 sevī iekļauj arī neaizstājamās taukskābes alfa-linolēnskābi, eikozapentaēnskābi (EPS) un dokozaheksaēnskābi (DHS).

Eikozapentaēnskābi un dokozaheksaēnskābi mūsu organisms pieņem tādas, kādas tās ir, un izmanto, lai radītu vielas, kas samazina iekaisumu, attīsta smadzenes, uzlabo redzi un mazina depresiju.

Savukārt alfa-linolēnskābe “izliekas” par abām šīm taukskābēm. Alfa-linolēnskābei nonākot mūsu organismā, tā pārvēršas par eikozapentaēnskābi un dokozaheksaēnskābi.

“Tā skaitās neaizstājamā Omega-3 taukskābe, bet problēma ir tā, ka mūsu organisms šo taukskābi ļoti neefektīvi spēj izmantot,” skaidroja Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētnieks Krišs Spalviņš

Būtībā alfa-linolēnskābe ir kā neizdevīgs valūtas kurss, ko mūsu ķermenis pārrēķina par eikozapentaēnskābi  un dokozaheksaēnskābi. Ja sākumā uz rokas bija, teiksim, 100 alfa-linolēnskābes vienību, šo valūtu "samainot", beigās iznāk vien 10–15 "eiro" eikozapentaēnskābes un dokozaheksaēnskābes vienību kopā.

Svaigas, marinētas, sālītas un kūpinātas zivis

Lai pārbaudītu, kāds ir Omega-3 sastāvs svaigās, marinētās un kūpinātās zivīs, laboratorijā BIOR tika nodoti šādi paraugi – siļķe marinādē, Atlantijas lasis, varavīksnes forele, kā arī kūpināta karpa.

Analīzes atklāja, ka visvairāk Omega-3 taukskābju ir marinētā siļķē – apēdot 100 gramus šī produkta, dienas norma ir izpildīta ar uzviju. Jāatzīst, ka visas analizētās zivis satur gana daudz Omega-3 un, dienā apēdot vismaz 100 gramus šo produktu, būs izpildīts dienā noteiktais minimums.

Tiesa, ēdot siļķi, nedrīkst aizmirst to, ka tās sastāvā ir ne tikai daudz Omega-3, bet arī sāls. Uzturzinātnes speciāliste Dzintra Kokta atzina, ka reizumis ēst siļķi ir labi, taču augstā sāls daudzuma dēļ bieži to darīt nav ieteicams: “Citādi iegūsim nelabvēlīgo ietekmi uz organismu, jo uzņemsim par daudz sāls.”

Nereti tiek apgalvots, ka lasis ir veselīgs, taču BIOR veiktās analīzes atklāj, ka šis Atlantijas laša paraugs ir pat mazāk vērtīgs nekā siļķe marinādē. Savukārt sālīts lasis iepakojumā  ir mazāk vērtīgs par foreli.  

Pirms četriem gadiem publicēts pētījums atklāja, ka pēdējo 15 gadu laikā vērtīgās Omega-3 taukskābes koncentrācija lašos ir krietni samazinājusies.

Latvijas Universitātes asociētais profesors, BIOR laboratorijas vadītājs Vadims Bartkevičs norādīja, ka tas ir izskaidrojams ar audzēto lašu barību. Proti, pārsvarā tie pārtiek no graudiem, nevis fitoplanktona, kā tas būtu dabiskā vidē. “Omega-3 koncentrācija fitoplanktonā ir vislielākā, savukārt graudos tā ir ļoti zema,” skaidroja Bartkevičs.

Tiesa, lai cik augsta ir Omega-3 koncentrācija svaigās zivīs, gana būtiska ir arī pareiza to pagatavošana. “Ja ilgi un, tā teikt, nikni cep zivs produkciju, var zaudēt līdz pat 70% Omega-3,” norādīja uzturzinātes speciāliste Kokta. Viņa svaigas zivis iesaka gatavot folijā, sautēt vai viegli un ātri apcept.

Zivju konservi

Lai noskaidrotu Omega-3 sastāvu konservētās zivīs, BIOR laboratorijā analīzēm nodeva arī dažādus Latvijā populārus zivju konservus – šprotes, skumbrijas un tunci eļļā.

 

Analīzes atklāja, ka augstākais Omega-3 saturs ir šprotēs eļļā. Apēdot vienu kārbu šāda produkta, uzņemta pat nedēļas ieteicamā Omega-3 deva. Skumbrijas eļļā iekļaujas noteiktajā taukskābes dienas minimumā, savukārt tuncis eļļā pat nesasniedz ieteicamo dienas normu.

Uzturzinātnes speciāliste Kokta norādīja, ka konservos, kuru sastāvā ir eļļa, daudz Omega-3  būs arī tajā. “Eļļu jau mēs neizlietosim, līdz ar to tai pašā zivtiņā nemaz tik daudz nav Omega-3,” viņa paskaidroja.

Gaļa

Tā kā treknā zivs gaļā atrodama Omega-3, raidījums “Pārtikas revidents” nolēma pārbaudīt, cik daudz šādu taukskābju būs treknā cūkgaļas gabalā un liellopu gaļas burgerā.

Analīzes atklāja, ka cūkas cepetī Omega-3 gandrīz nemaz nav. Savukārt liellopu gaļas burgerī šo taukskābju ir pat nedaudz vairāk nekā tuncī eļļā. Tiesa, arī šajā produktā dominēja nevis mūsu ķermenim nepieciešamās neaizstājamās taukskābes eikozapentaēnskābe un dokozaheksaēnskābe, bet gan alfa-linolēnskābe, kura ķermenī tiek pārveidota par divām iepriekš minētajām. Taču šī procesa rezultātā iegūst vien desmito daļu no sākotnējā taukskābju daudzuma. Ieteicamo Omega-3 dienas devu neuzņemsim ne ar vienu no šiem produktiem.

Uzturzinātnes speciāliste Dzintra uzsvēra, ka gaļu nevar uzskatīt par Omega-3 avotu. “Ja dzīvnieciņš ir ēdis tikai un vienīgi zāli, iespējams, viņa gaļā būs kaut kas no Omega-3, bet katrā ziņā tas nav Omega-3 avots, jo daudzums ir ļoti niecīgs,” skaidroja Kokta.

Uztura bagātinātāji

Omega-3 ir atrodama arī dažādu uztura bagātinātāju sastāvā –zivju eļļā, zivju eļļas kapsulās, krila jeb vēžveidīgo eļļas kapsulās, kā arī īpašās kapsulās bērniem. Omega-3 rādītāji dažādiem produktiem var atšķirties – to saturu nosaka ražotājs. Raidījums “Pārtikas revidents” izpētīja, cik daudz Omega-3 ir vidēji katras produktu grupas sastāvā.

Zivju eļļās, kas pieejamas Latvijā, Omega-3 daudzums ir gana atšķirīgs. Viena dienas deva zivju eļļas satur no 1,2 līdz pat 4,8 gramus šīs taukskābes. Taču vidēji šajos produktos būs 1,36 grami Omega-3.

Savukārt zivju eļļas kapsulās Omega-3 daudzums ir ievērojami zemāks. Ražotājs arī norāda, cik kapsulas dienā būtu ieteicams dzert bērniem un pieaugušajiem. Viena ražotāja produktā dienas kapsulu deva nodrošinās vien 0,62 gramus Omega 3, bet cita – 1,59 grami. Vidējais Omega-3 rādītājs pētītajās zivju eļļas kapsulās ir 0,57 grami,

Krila eļļas kapsulās Omega-3 daudzums ir vēl zemāks. Pat lietojot ražotāja ieteicamo dienas devu, kas ir divas kapsulas, saņems tikai pusi no mums dienā ieteiktā Omega-3 daudzuma, proti, 0,36 gramus.

Bērnu kapsulās ražotāja ieteiktajā dienas devā Omega-3 daudzums vēl mazāks – dažādu ražotāju produktos tas svārstās no 0,18 līdz 0,4 gramiem.

Tātad visvairāk Omega-3 ir zivju eļļā vai zivju eļļas kapsulās. Turklāt vienā tējkarotē zivju eļļas arī būs ieteicamā šo taukskābju dienas norma. Ja rēķina, ka ražotāji pieaugušajiem iesaka dienā izdzert vismaz divas zivju eļļas kapsulas, tad normu izpilda arī šis produkts.

Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas ķīmijas katedras pasniedzēja Anna Gavrilova norādīja – daži apgalvo, ka dabiski uzņemtas Omega-3 taukskābes ir labākas. “Bet vienlaicīgi ir pētījumi, kas nenorāda statistiski nozīmīgas atšķirības starp dabiskajām un sintētiskajām formām,” skaidroja ķīmiķe.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt