Vairāk nekā sešus desmitus zirgkopības speciālistu kopīgajā seminārā Rēzeknē skoloja veterinārārsts un zirgkopības speciālists no Lietuvas, kurš gan stāstīja, gan praktiski parādīja ārzemju sistēmu paņēmienus, kā darbā ar jaunajiem zirgiem panākt "maigu, saudzīgu cilvēka dominanci".
„Sistēma ir ļoti vienkārša – pirmais jautājums, kas ir saimnieks mājās vai ganībās. Kad Montijs Roberts šo sistēmu ievēroja, novērojot savvaļas zirgus un to, kā viņi cīnās par saviem kumeļiem, viņš izdomāja, kā to varētu paveikt cilvēks. Tad viņš to sāka rādīt, kā bez vardarbības, bez kaujas var pieradināt zirgu - draudzīgā veidā," stāsta Vidmants Stackevičs, veterinārārsts, zirgkopības speciālists no Lietuvas.
Zirga vērtība ir neizmērojama, ārstējot arī dažādas nopietnas slimības, piemēram, garīgus traucējumus un orgānu saslimšanas. Mūsdienu cilvēkam zirgi kalpo arī kā saikne ar dabisko. Šo daudzo īpašību dēļ dzīvnieks ir nopietni jāsagatavo turpmākai saskarsmei ar cilvēku.
„Tam ir vajadzīgi zirgi ar stabilu nervu sistēmu, pareizi audzināti. Tādas īpašības piemīt mūsu Latvijas zirgu šķirnei – genofondam. Pilnīgi ieaudzināt nevar, bet sagatavot zirgu tai funkcijai, kas bija ielikta, jo selekcijas darbs tiek virzīts, ka audzētājs jau plāno, kādu zirgu viņš grib iegūt. Tāpēc viņš izvēlas savai ķēvei vienu, otru vai trešo ērzeli, lai iegūtu noteiktās īpašības," skaidro Latvijas šķirnes zirgu audzētāju asociācijas pārstāve Irēna Baufale.
„Jums ir ļoti labi zirgi, taču cilvēkiem trūkst pieredzes darbā ar viņiem, jo problēmzirgi ir paši labākie zirgi. Ja vēlas tos pierunāt strādāt kopā ar cilvēku, varu teikt, ka ar varu to nav iespējams panākt," atzīmē Stackevičs.
Atbraukušie zirgkopji labprāt paši izmēģināja pasniedzēja rādītos praktiskos paņēmienus. „Šodienas seminārā jau ir pirmie iespaidi, ka vēl tik maz zinām, ka gribas noķert katru vārdu, ko stāsta pasniedzējs," ar iespaidiem dalās zirgu sētas "Klajumi" īpašniece Ilze Stabulniece. Viņa gribētu pie sevis praksē ieviest individuālāku un profesionālāku attieksmi pret katru zirgu, iejūtību, draudzību pret zirgu.
„Nevis kā pret darba rīku, bet pret zirgu kā pret draugu," saka Stabulniece.
Lai gan zirgkopība ir dārgs prieks, kas nenes peļņu, Latgalē tā vienmēr bijusi cienīts nodarbošanās veids un arī nākotnē savas pozīcijas noteikti saglabās.
