Rīta Panorāma

Intervija ar Anatoliju Kreipānu

Rīta Panorāma

Telefonintervija ar Madaru Līcīti

Zinātnieki pēta piemērotākos būvmateriālus Latvijas klimatam

Zinātnisks eksperiments pēta būvniecībā piemērotākos materiālus Latvijas klimatam

Pusotru gadu Rīgā, Latvijas Universitātes (LU) Botāniskajā dārzā, zinātnieki pēta, no kādiem būvmateriāliem Latvijā vislabāk būvēt mājas. Pirmie secinājumi ir jau izdarīti, un tie pat paspējuši nokaitināt būvmateriālu ražotājus, jo reklāmu bukletos solītais neatbilst realitātei dzīvē.

Pēc izskata gandrīz vienādās piecas būdiņas ir celtas no dažādiem materiāliem – no frēzbalķiem, no gāzbetona blokiem, no finiera paneļiem, no keramiskajiem blokiem un no keramiskajiem blokiem, kas pildīti ar siltumizolācijas materiālu. Visas mājiņas siltinātas ar vati tā, lai tām būtu identiska siltumcaurlaidība.

"Tas ir pirmais šāds unikāls eksperiments ne tikai Latvijā, bet arī Ziemeļeiropā. Mēs mēģinām reālos dabiskos ekspluatācijas un klimata apstākļos salīdzināt dažādu būvkonstrukciju ilgtspēju, kvalitāti un, kas ļoti svarīgi, energoefektivitāti tādos apstākļos, kādos Dievs mums te ir devis," pastāstīja LU Matemātiskās modelēšanas laboratorijas vadītājs Andris Jakovičs.

Visās mājiņās izvietotas identiskas mērierīces un tajās tiek uzturēta vienāda temperatūra ar mērķi izpētīt, no kāda materiāla Latvijā ir visefektīvāk būvēt mājas.

"Katrā stendā ir ievietoti aptuveni 40 sensori – temperatūras, mitruma, gaisa plūsmas ātruma, energopatēriņa, silta gaisa plūsmas, solārā starojuma un tā  tālāk, lai fiksētu stāvokli gan iekšpusē, gan arī pašās būvkonstrukcijās, kas tur notiek," turpina LU laboratorijas vadītājs Jakovičs.

Šīs visas eksperimentālās ēkas uzbūvētas no Latvijā ražotiem būvmateriāliem.

Kā atzīst Andris Jakovičs, viņš ar savu eksperimentu jau esot nokaitinājis dažus ražotājus, jo atklāj tiem neglaimojošus faktus: "Ja daļa būvmateriālu un konstrukcija jau sākotnēji pēc saražošanas ir mitra, konkrēti – gāzbetons, tad, neskatoties uz tā  aprēķinātājām labajām siltumpretstības vērtībām sākuma periodā, siltuma zudumi no šādām ēkām var būt līdz 50% lielāki nekā no citu materiālu ēkām."

Gāzbetona žūšana var aizņemt pat trīs gadus, bet tikmēr ēkas iekšienē veidojas pelējums, rāda eksperiments. Savukārt koka mājas, piesūcoties ar mitrumu, ļoti nedaudz, bet ar laiku zaudē sākotnējos siltumpretestības rādītājus.

Eksperiments Botāniskajā dārzā notiek jau pusotru gadu, tāpēc zinātnieks ir gatavs izdarīt secinājumus, no kāda materiāla viņš vislabāk celtu sev māju:

"Man būtu divas prioritārās izvēles – viena būtu keramiskie bloki, kas ir ilgmūžīgi, stabili un arī mitruma ziņā ļoti pateicīgi. Protams, konstrukcijā no ārpuses tos siltinot ar elastīgu akmens vati. Un otrs, protams, teikšu atklāti, droši vien manai sievai patiktu šāda koka apdare. Arī guļbaļķu māju es no saraksta nesvītrotu."

Andris Jakovičs sola eksperimentu turpināt, pētīt arī siltumsūkņu izmantošanas efektivitāti Latvijā, kā arī analizēt iekšējās apdares materiālu kaitīgumu un nekaitīgumu cilvēku veselībai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti