Zinātnieki satraukti par kosmētikas blakusprodukta - mikroplastikas nodarīto kaitējumu videi

Vienkāršiem vārdiem skaidrojot, mikroplastmasu kosmētikai pievieno, lai cilvēka āda vai mati būtu spīdīgāki un kosmētikas līdzeklis labāk slīdētu. Vides organizācijas lēš, ka katru gadu Baltijas jūrā nonāk aptuveni 40 tūkstoši tonnu mikroplastmasas. Tas iespējams tādēļ, ka šīs daļiņas ir tik smalkas, ka neviena attīrīšanas iekārta tās nespēj atsijāt un pārstrādāt.

Bioloģiskās attīrīšanas stacijā “Daugavgrīva” katru diennakti nonāk aptuveni simt tūkstoši kubikmetru rīdzinieku kanalizācijas ūdeņu. Attīrīšanas iekārtas izvietotas 46 hektāru platībā ,un ik dienas to darbību uzrauga 70 cilvēki. "Sākumā mēs šeit attīrām notekūdeņus mehāniski, atdalām nost smiltis, piemaisījumus, kurus cilvēki apzināti vai neapzināti izmet tualetēs vai tās nonāk no ielu šahtām. Pēcāk seko pirmreizējās nostādināšanas process, kur mēs kā kafijas biezumus krūzītē nostādinām rupjos, organiskos piemaisījumus un pēc tam seko bioloģiskā attīrīšanas pakāpe. Jūrā aiziet apmēram par 95-99% attīrīts ūdens, salīdzinot ar to, kas ienāk attīrīšanas iekārtās," norāda bioloģiskās attīrīšanas stacijas “Daugavgrīva” vadītājs Māris Zviedris.

Tomēr Rīgas attīrīšanas iekārtas, tāpat kā pārējās visur pasaulē, mirkoplastmasu neaiztur no ieplūšanas jūrā. Atbildība šajā gadījumā jāuzņemas kosmētikas ražotājiem, nevis tiem, kas mēģina kanalizāciju attīrīt.

Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas institūta Jūras ekoloģijas laboratorijas vadītāja Elmīra Boikova atzīst, ka pasaules zinātnieki arvien vairāk sāk satraukties par mikroplastmasas ietekmi uz jūru un okeānu veselību. Īpaša liela vērība šai problēmai tiekot pievērsta Zviedrijā. "Gan zivju mazuļi, gan organismi, ar kuriem barojas lielās zivis – planktons -, uzņem šīs daļiņas. Tās bojā viņiem zarnu traktu, var aizsporostoties, un ir jau zināms, ka tās organismā uzkrājas. Tiešā veidā daļiņas kaitē zivju mazuļiem un planktonam. Tas šobrīd ir neapzināts drauds.

Šis kaitīgums tikai tagad tiek apzināts un tiek sacelta trauksme. Pat ja cilvēks domā, ka viņš personīgi tādas vielas nelieto, pastāv iespēja, ka viņš rūgti maldās, jo mikroplastmasu var saturēt dezodoranti, krēmi, zobu pasta, šampūni, skūšanās putas un daudzi citi līdzekļi," skaidro Elmīra Boikova.

Lai noskaidrotu, cik mirkroplastika Latvijā ir izplatīta, LTV raidījums "Vides fakti" kopā ar Vides aizsardzības kluba (VAK) viceprezidenti Elitu Kalniņu devās pastaigāti pa veikalu. Tā kā ar veikala vadību neizdodas saskaņot filmēšanu, tas tiek darīts slepeni. VAK nolēmis šogad pievērst Latvijas sabiedrības uzmanību mikroplastmasas problēmai, pētot un skaidrojot, no kādiem kosmētikas līdzekļiem vajadzētu atturēties.

Vides organizācijas izplatījušas garu sarakstu ar vielu nosaukumiem un saīsinājumiem, kas norāda, ka konkrētais kosmētikas produkts satur ūdenstilpnēm tik kaitīgās vielas. "Gāja interesanti, jo man bija vajadzīgas gan brilles, gan lupa. Ar brillēm vien nepietika. Tas Latvijā ir dīvaini, ka pārtikai uzraksti tagad jau ir salasāmi, bet šādi priekšmeti nav salasāmi. Ja mēs aicinām cilvēkus pašiem pētīt, tad to būs grūti izdarīt, jo pie katras bundžas ir jāpavada ilgs laiks. Veikalā es atradu diezgan daudzas  tādas preces," stāsta Elita Kalniņa.

Noskaidrots, ka šīs vielas satur daudzi un dažādi produkti, tāpēc raidījums "Vides fakti" veica eksperimentu, lai apskatītos, kā izskatās minētā mikroplastika. Eksperiments ir pavisam vienkāršs, un to jebkurš interesents var veikt mājas apstākļos. Vajadzīgi tikai kafijas automāta filtri un verdošs ūdens. "Sekojot labākajam pasaules paraugam, ņemam produktu. Šajā gadījumā nav svarīga firma. Lieta, ko lieto daudzi - dušas pīlings. Iespiežam kādā traukā, pielejam karstu ūdeni un cītīgi samaisām," eksperimentu komentē Elita Kalniņa.

Pēc tam maisījums tiek ietecināts kafijas filtrā un to atstāj uz pāris stundām izfiltrēties. Šo pašu operāciju veicam arī ar roku un kāju krēmiem, filtrā tiek iepildītas arī skūšanās putas.

"Viss tek cauri ļoti lēnām. Šeit ir zilgana apakša. Izskatās nedaudz pēc veļas pulvera. Un to mēs liekam sev virsū. Tas ir dušā lietojams. Pilnīgi jūtams ir, kad paberzē pirkstos, tā kā smiltis, bet tā ir plastmasa. Es naivi domāju, ka tur ir iekšā lavandas daļiņas. Tā acīmredzami nav lavanda," pēc eksperimenta rāda VAK viceprezidente Elita Kalniņa.

Kāju un roku krēmos ar aci saskatāmas mikroplastmasas daļiņas eksperimenta laikā nevarēja atrast. Tiesa, jāņem vērā, ka kosmētikas ražotāji saviem produktiem pievieno gan ar aci nesaskatāmas plastmasas daļiņas, gan tādas, kas ir piecus milimetrus lielas. Ikdienā lietotās skūšanās putas eksperimenta laikā neizšķīst pat divu stundu laikā. "Šis eksperiments mani noved pie citām pārdomām, ka to visu mēs taču ikdienā lietojam, smērējam uz sejas," vērtē Elita Kalniņa.

Šobrīd nav pierādīts, ka mikroplastmasa negatīvi ietekmētu cilvēka veselība.

Tomēr ir zināms tas, ka tā caur planktonu un maziem vēzīšiem nonāk zivīs un pēc tam šīs zivis apēd cilvēks. Mirkoplastmasa mūsdienās ir kļuvusi par neatņemamu ūdenstilpņu sastāvdaļu, kas nespēj dabiski pārstrādāties un negatīvi ietekmē zemūdens pasaules mazākos iemītniekus.

LU Bioloģijas institūta laboratorijas vadītāja Elmīra Boikova atzīst, ka tas ir tāpat kā pasaulē iznīcināt kukaiņus un pēc tam brīnīties, ka pazūd putni. Jāņem vērā, ka Baltijas jūras ekosistēma ir ļoti vārīga. Daļa no tās teritorijas kļūst neapdzīvojama, jo tajā trūkst skābekļa. Jūrā ieplūst pārāk daudz organiskā piesārņojuma, kas izraisa jūras aizaugšanu, un mikroplastmasas lietošana esošās problēmas tikai pastiprina.

Dodoties iegādāties kosmētiku, ieteicams nākamreiz palasīt to sastāvu, vienalga, vai tās būtu skūšanās putas, matu šampūns, zobu pasta vai vienkārši dažādi krēmi jebkurai ķermeņa daļai. Der padomāt par jūras iemītniekiem, kuri arī grib dzīvot.