Ūdenskrātuve ir nozīmīga un populāra makšķerēšanas un atpūtas vieta, taču tai ir grūti piekļūt. Ezera krasti ir aizauguši ar niedrēm un krūmiem, savukārt vasaras mēnešos ūdenī savairojas aļģes, tai skaitā zilaļģes.
Burtnieka ezera ekosistēmas izpēte uzsākta jau pagājušajā gadā. Pirmais pētniecības gads noslēdzās veiksmīgi, tomēr ar iegūtajiem datiem ir par maz. Lai noskaidrotu, kāpēc aizaug krasti, kāpēc notiek ūdens ziedēšana, kādas zivis, cik lielas un cik daudz mīt ezerā, tas jāpēta vairāku gadu garumā un ar dažādām inovatīvām metodēm.
Tāpēc šajā gadā palīgā aicināti arī zinātnieki no Čehijas un Somijas, kuriem šajā jomā ir daudz lielāka pieredze.
Vides risinājumu institūta vadošais pētnieks Matīss Žagars stāsta, ka zvejā ar zvejas tīkliem Latvijā ir pietiekami liela pieredze, bet „ārzemniekiem ir pieredze ar inovatīvākām metodēm, ar tralīšiem, ar piekrastes tralīšiem un citām lietām, kuras neesam līdz šim pielietojuši.”
Pavasarī Burtniekā jau norisinājās šī gada pirmais izpētes darba etaps, kad notika pētnieciskā zveja, ezera grunts dzīvnieku un ūdens paraugu ievākšana. Šajā reizē tiek ievāc zivju paraugus.
Vides risinājumu institūta pētnieks Armands Roze skaidro, ka zivis mērīs, skatīs arī kuņģa paraugus, lai redzētu, ar ko viņas barojas, vai konkurē savā starpā par barības objektiem vai nē.
„Tad arī skatīsimies viņu skaitliskās attiecības, biomasu, cik daudz kuras zivis ir no tās kopējās biomasas, un tad arī var izdarīt secinājumus, vai kādas zivis trūkst, vai kādas ir par daudz. Pēc tam varēs izdarīt citus secinājumus, kādā stāvoklī tad tas ezers ir,” stāsta Roze.
Par iespējamiem risinājumiem Burtnieka ezera atveseļošanai gan vēl esot pāragri runāt, jo izpēte turpināsies vēl arī rudenī un nākamajā gadā. Taču, ņemot vērā citu valstu pieredzi, ezera aizaugšanas un aļģu vairošanās iemesli, visticamāk, ir pārmērīgi ezerā ieplūstošās barības vielas caur upēm, piekrasti, lauksaimniecības zemēm un citiem piesārņojuma avotiem.
Somijas vides institūta vadošais pētnieks Ilkka Sammalkorpi stāsta, ka arī Somijas ezeros ir tādas pašas problēmas un ar tām cīnās jau gadiem.
„Daudz esam strādājuši, lai samazinātu piesārņoto ūdeņu ieplūšanu no pilsētām, apkārt ezeram esošajām lauksaimniecības zemēm un mājsaimniecībām. Tas ir dārgs un ilgs process, bet tā var samazināt lieko barības vielu nonākšanu ezeros, kas izraisa to ziedēšanu un krastu aizaugšanu. Kāds būs labākais risinājums Burtniekā, to jau parādīs izpēte,” saka Somijas pētnieks.
Burtnieka ezera ekosistēmas izpētes dati uz kā pamata paredzēts izstrādāt efektīvu ezera apsaimniekošanas plānu, būs būtisks ieguvums visas Latvijas mērogā, jo līdzīgas problēmas sastopamas jau arī citos ezeros.
