Panorāma

Intervija ar Dainu Bāru

Panorāma

Dailes teātris atklāj sezonu

Jūrā nogremdētie ieroči izraisa mutācijas

Zinātnieki: Baltijas jūrā nogremdētie ieroči izraisa zivju mutācijas

Pēc Otrā pasaules kara Baltijas jūrā nogremdētie ķīmiskie ieroči zivīm izraisa ģenētiskus defektus. Ar šādu biedējošu secinājumu klajā nākusi starptautiska zinātnieku grupa. Latvijas zinātnieki pētījumā nebija aicināti piedalīties, jo Latvijas piekrastē ķīmisko ieroču nogremdēts vismazāk. Taču kaimiņvalstis ar pētījuma datiem ir iepazīstinājušas arī Latvijas pētniekus.

Somijas, Zviedrijas, Vācijas Polijas un Lietuvas zinātnieki precīzi noteica un novēroja vietas, kur nogremdēts nāvējošais mantojums - 50 tūkstoši tonnu toksisku kaujas vielu. Daļu šāviņu jau skārusi korozija. Visvairāk ieroču ir Gotlandes ieplakā, kur šāviņi izmētāti 1500 kvadrātkilometru platībā.

Apstiprinājies, ka daudz ieroču ir arī Polijas ūdeņos - Gdiņas ieplakā un Slupskas vagā. „Noteikšana nav vienkārša, prasa laiku un līdzekļus, šie ir sākuma soļi, tas jautājums nebūt nav atrisināts. Mēs zinām, ka viņi tur ir, un visu laiku ir sarunas, ka tas ir ļoti bīstami. Bet tagad ir tie pirmie novērtējumi tam, cik tieši ir bīstami,” norāda Hidroloģijas institūta direktore Anda Ikauniece.

Kā secinājuši Polijas Zinātņu akadēmijas Okeanoloģijas institūta pārstāvji, zivīm, kas peld nogremdēto ieroču rajonos, ir vairāk slimību nekā tām, kas dzīvo citos jūras reģionos. Tām konstatēti arī ģenētiski defekti. Līdz šim tas bija tikai pieņēmums. Novērojumi veikti reņģēm un butēm Bornholmas un Gotlandes ieplakās.

„Notiek izmaiņas zivīm šūnu līmenī, organisma procesos. Ne tā kā mutācijas uzreiz būtu uz zivju ārējo izskatu - 3 astes, 2 galvas, 7 acis - nē. Tas drīzāk ir kā cilvēkiem, kad attīstās vēzis: zivīm var parādīties slimības, kas saistītas ar izmaiņām genotipā. Kaut kas notiek ātrāk, kaut kas par lēnu vielu apritē, var nodot tālākām paaudzēm, tādējādi kaitējot zivīm,” skaidro Ikauniece.

Vietas, kur nogremdētas kaujas vielas, zvejniekiem ir zināmas, un ir ieteikts no tām izvairīties. Pilnībā tur zvejot ir aizliegts tikai pie paša jūras dibena. „Nevajag aizmirst, ka tie ieroči ir dziļi - pāri par simt metriem. Un normāli zivis tik dziļi ļoti bieži neuzturas. Varētu teikt – teorētiski fauna ir apdraudēta, ja šie ķīmiskie savienojumi parādās tuvāk ūdens virsmai. Tāpēc man ir grūti atbildēt uz šo jautājumu, vai tas būtu faktors, kāpēc mums nevajadzētu ēst Baltijas jūras zivis,” saka Ikauniece.

Starptautiskais pētījums, ko finansē Eiropas Savienība, beigsies nākamgad. Ko darīt ar nogremdētajiem ķīmiskajiem ieročiem, kā novērst piesārņojumu un kā saglabāt jūras vides daudzveidību, šo jautājumu valstu valdības politiskā līmenī cilājušas gadiem. Taču konkrētāka rīcība nav sekojusi.

Par Baltijas jūras ekoloģiju novembrī spriedīs arī ES augstākā līmeņa apspriedē Viļņā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt