Agris Ņikitenko ir inženierzinātņu doktors, Rīgas Tehniskās Universitātes datorzinātnes un informācijas tehnoloģiju fakultātes asociētais profesors. Nu jau trīs gadus strādā pie Eiropas reģionālās attīstības fonda finansēta projekta. Tā mērķis radīt robotu grupu, kas savstarpēji sadalot teritoriju spēs apkalpot plašas teritorijas. Tīrīt grīdas, pļaut zāli, apsēt dārzus, miglot, laistīt un novākt ražu. Projekta īstenošana notiktu daudz raitāk, ja nozīmīga daļa zinātnieka laika nebūtu jāpavada kalpojot birokrātijai. „Rakstītu publikācijas, prezentētu savus izstrādājumus, integrētu uzņēmumos, brauktu uz izstādēm veiktu apmeklējumus. Tā vietā mēs rakstām stundu noslodzes rakstus. Zinātniekam ir jārada jaunas zināšanas nevis papīru kalni," neapmierinātību pauž Ņikitenko.
Zinātnieki to sauc par sērgu, kas izplatīta visā Eiropā un pagaidām izejas no tā nav. Pildot valsts pasūtinātus projektus lietvedības nav mazāk, bet ar pieejamo finansējumu savas idejas iespējas realizēt tikai retajam. „Mūsu valsts pasūtījums ir niecīgs viņš ir smieklīgi niecīgs (..) tā ir nabagu maize - maize ar ūdeni. Par to nevar radīt konkurētspējīgas nozares (..) Veiksmīgāko zinātnieku ir ļoti maz, kas to valsts pasūtījumu pilda. Jūs nevarat prasīt no 100 cilvēkiem konkurētspējīgu rezultātu ar teiksim Lietuvu un Igauniju kur šīs finansējums desmitkārt lielāks," salīdzina Ņikitenko.
„Ja mēs skatāmies, ka faktiski tas iepriekš piešķirtais ir niecīgs, tad tie trīs miljoni varētu izklausīties ļoti daudz. Bet tas praktiski par kādām procentu desmitdaļām paceļ to, ko Latvijas valsts atļaujas finansēt savā zinātnē un kā jūs zināt mēs esam pēdējā vietā šajā ziņā un neizskatās, ka valdība būtu ar mieru ko kardināli mainīt," kritisks ir arī RTU dekāns Jānis Grundspeņķis.
Zinātņu akadēmijas vadītājs Ojārs Spārītis LTV pauž viedokli, ka, viņaprāt, valsts finansējums zinātnei ir stagnējoši mazs. Nule apstiprinātās prioritātes noteiktas tik plašas, ka niecīgais finansējums tajās izšķīdīs. Zinātnes nozares eksperti kopš gada sākuma piedāvājuši savus ierosinājumus prioritāšu formulējumos, taču zinātnieku viedoklis nav ņemts vērā.
„Es domāju, ka pie tā finansējuma „pieplusējas" zinātnieku fanātisms un entuziasms, kas kompensē to. Vienīgais ko nevarētu un nedrīkstētu uz to bezgalīgi spekulēt. Ir stingri jāpasaka vai mums zinātni vajag vai nevajag," saka Grundspeņķis.
Izglītības un zinātnes ministrija nākamos četrus gadus apņēmusies zinātnes centienus fokusēt Eiropas Savienības kopējiem mērķiem, kas lielākoties nozīmē radīt konkurētspējīgas tehnoloģijas. „Kāpēc tas ir svarīgi? Tāpēc, ka šis fokuss ir nepieciešams arī nākamo četru gadu struktūrfondu ieguldījumiem (..) mums šobrīd notiek intensīvs darbs ar Eiropas Komisiju, ar Finanšu ministriju par to, kādās prioritātēs mēs nākošajā plānošanas periodā ieguldīsim savus struktūrfondus: kas būs tas ko mēs darīsim vai ne un mums notiek ļoti intensīvs darbs pamatošanā, kuru latu, kā tērēsim," saka ministrijas pārstāve Agrita Kiopa.
Prioritāšu grupā "Vietējo resursu izpēte un ilgtspējīga izmantošana" pievienots jauns virziens. Tie ir jautājumi par demogrāfiju, ekonomiku, par inovāciju iespējām un citiem ar sabiedrību saistītiem tematiem. Laikposmā no 2014. līdz 2017. gadam zinātnes virzienu prioritāšu sarakstā paliek arī iepriekš svarīgie temati - „Vide, klimats un enerģija", kā arī Letonika. Šogad bāzes finansējums zinātnei bija nedaudz vairāk kā 16 miljoni latu, Eiropas fondu finansējums divkārt lielāks - 34 miljoni.
