Gaidāmā peldsezona sāksies 15.maijā, taču piejūras pašvaldībās sagatavošanās un uzkopšanas darbi sākti jau laikus. Pludmaļu zonās pamazām atgriežas soliņi, rotaļu laukumi bērniem, ģērbtuves un cits vasarai ierastais inventārs, vietējie jūrmalnieki tagad var svinēt arī Lieldienas pie jūras. Jāatzīmē, ka visas piejūras pašvaldības gatavojas arī 2.maijam, kad Vides izglītības fonds piešķirs Zilā karoga sertifikātu tām pludmalēm, kas uz to pretendējušas šogad.
Lai gan šonedēļ līņā un pludmale ir patukša, Majoros mastā plīvo Zilais karogs, kas šeit, visticamāk, paliks arī šajā vasarā. Jau pašlaik notiek gatavošanās darbi peldsezonai.
„Beidzoties ziemas sezonai, uzreiz ir plānoti intensīvi pludmales sakopšanas darbi. Tas nozīmē, ka tiks iets gan mehanizēti, gan nemehanizēti cauri, visas smiltis tiks uzirdinātas. Visi atkritumi, arī dabas atkritumi, aļģes, jūras zāles un arī koku dažādi gabali tiks savākti, betona plāksnes tiks izlīdzinātas un koka celiņi uzstādīti. Rotaļu ierīces apsekotas un saremontētas, tas nozīmē, ka pludmale tiks sagatavota vasaras sezonai,” par veicamajiem darbiem piekrastes zonā stāsta Jūrmalas domes Pilsētsaimniecības un labiekārtošanas nodaļas vadītāja Zanda Sapronova.
Papildus Zilā karoga prasības ietver to, ka jūrmalā jāsaglabā bioloģiskā augu daudzveidība, kā arī jānodarbojas ar vides izglītības aktivitātēm. Dažādus biotopus un kāpu aizsargājamās zonas diemžēl lielais apmeklētāju skaits var negatīvi ietekmēt, stāsta domes pārstāve. Piemēram, kāpas tiek izgulētas.
Taču informatīvi pasākumi par vides aizsardzību piejūras pašvaldībās notiek visu gadu. „Šogad ir iesniegusi biedrība „Homo Ecos” par leļļu meistardarbnīcu kopā ar improvizācijas teātri projektu „Lelles par šķirošanu”, tā piesaistot bērnu interesi, lai viņi izprastu visu to situāciju un kāpēc ir svarīgi šķirot. Mēs šogad esam plānojuši izdot bukletu par Zilo karogu,” stāsta domes Vides nodaļas pārstāve Iveta Umbraško.
Arī citās pašvaldībās, kur plīvo Zilais karogs, jau pamazām norit pirmie sagatavošanās darbi. „Zilā karoga peldvietās, tur ir vairāk drošības prasības, kas attiecas uz drošības nodrošināšanu un uz servisa pieejamību. Tie ir glābšanas dienesti, tā ir arī ūdens pieejamība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Aprīlī, kad jau sāksies tie aktīvākie uzkopšanas darbi, tad aktīvāk uzkops gan pludmales, gan kāpu zonu un smilšaino daļu,” skaidro arī Liepājas domes Vides un veselības daļas pārstāve Dace Liepniece.
Pērn Zilais karogs plīvojis divpadsmit pludmalēs, taču šogad uz to pretendē jau 16 peldvietas. To atbilstību virknei kritēriju vērtē Vides izglītības fonds, un Zilā karoga ieguvēji tiks paziņoti 2.maijā. Pēc karoga piešķiršanas pludmales reizi gadā tiek papildus apsekotas, lai vērtētu, kādas aktivitātes pašvaldības tur veic arī pēc statusa iegūšanas. Ir bijuši arī gadījumi, kad karogs tiek atņemts.
Kopumā gan Latvijas sasniegumi vides jomā esot vērtējami kā labi. „Starp Baltijas valstīm mēs esam līderi un arī īstenībā Baltijas jūras reģionā. Lietuviešiem ir kādi trīs vai četri Zilie karogi, un igauņiem ir divi Zilie karogi pašlaik, un zviedriem, pēc tam, kad kļuva stingrāki ūdens kvalitātes kritēriji, arī karogu skaits samazinājās par 90%. Respektīvi, no astoņdesmit uz astoņiem. Līdz ar to Latvijas iesaistes līmenis izskatās labi uz tā fona,” stāsta Vides izglītības fonda pārstāvis Jānis Ulme.
Zilais karogs pērn plīvojis ne tikai Jūrmalā, bet arī Liepājas, Saulkrastu, Engures un Ventspils jūras piekrastēs. Par standartiem atbilstošām un labiekārtotām ir atzītas arī Kuldīgas peldvieta „Mārtiņsala”, Jēkabpils pilsētas Radžu peldvieta un citas ūdenstilpnes pilsētās, kas nav pie jūras.
