Naktī, kad Latvijā plosījās vētra, Ķerzu māju aitu aplokiem pārrāva elektrības vadus, aplokus vairs nesargāja elektriskais gans, un vilki tika cauri diviem nožogojumiem. Viņus neatbaidīja arī māju tuvums. „Aitas bija prom aizskrējušas, sakostas deviņas, vairākas citas arī ievainotas, atsaucām vetārstu – teica, vairs neko nevar darīt... Tai trakā vētrā viņas tur gulēja, braucām meklēt, tagad jau es varu runāt, bet tas bija šausmīgi...," saka saimniece Milda Bretšneidere.
Nozieguma vieta vēl joprojām liecina par asinsdarbiem. No dažām aitām pāri palicis tikai skelets un galva. Nokostās aitas saimnieki tīši nav savākuši, tā sarunāts ar medniekiem, lai ir vilkiem ēsma, varbūt tādējādi kādu izdosies pievilināt un noķert. „Mednieki vakar te bija, izskraidījās, visus mastus izdzina, vienu redzēja, bet netika viņam klāt. Ja šāvējs tālu, tas bars staigā kā grib. Te bija vismaz 15 vilki, ja iztrenkāja pa 8 hektāriem tās aitas," pauda saimnieks Zigis Bretšneiders.
Ķerzu saimniecībā tagad palikušas vairs tikai kādas 60 Latvijas tumšgalvainās. Zaudējumi lēšami ap 1000 latiem, jo dzīvnieki nebija apdrošināti. Mājas un aitu aploki atrodas tikai pāris kilometrus no Igaunijas dabas rezervāta Nigulas, tur igauņi vilkus nemedī. Barības meklējumos viņi ieklīst Latvijā, kur priekšā ir lielais Saklaura purvs. Tas savukārt kavē medniekiem tikt klāt vilkiem. „Tur ir ilggadēja vilku klātbūtne, vilku suņhibrīdi. Hibrīdi veidojas, kad izjūk vilku pāri. Aitkopjiem jāuzmanās. Vilki nevar noturēties. Aita ir īpaši vilinoša uzvedības un kārdinošās smaržas dēļ," brīdina Valsts meža dienesta pārstāvis Jānis Ozoliņš.
Valsts meža dienesta apkopotā informācija liecina, ka vilku postījumi aizvien palielinās, taču arī nomedīto pelēču skaits ir ievērojams. „Šogad ir nomedīti 162 vilki, no tiem 97 ir kucēni, pērn 84 vilki, 33 kucēni. Ja šāda proporcija turpināsies, tas apliecina, ka vilku kļuvis vairāk," uzskaita Ozoliņš.
Meža dienesta speciālisti zemniekiem iesaka naktī aitas turēt kūtī, bet ganībās izlaist suņu pavadībā un apkārt aplokam apvilkt elektrisko žogu. Jo visus vilkus nomedīt nav iespējams, un kamēr vilki būs dzīvi, viņi vienmēr kāros pēc aitām – to nosaka dabas likumi.
