"Vasarā te ir melnais tūkstotis peldētāju, bet, sākot no oktobra mēneša, tad te trīs galvas tikai rēgojas virs ūdens," rāda Vasīlijs, kurš gādā, lai āliņģis būtu lietošanas kārtībā.
"Daudzi nav reģistrējušies klubos, daudzi nemaz negrib afišēties. Viņi lien savā āliņģītī, lien savā dīķītī, tā kā tas ir... Nu apmēram mēs tā rēķinām, ka ap kādu tūkstoti varētu būt tādu, kas nodarbojas, kaut gan Somijā vienā Aulu pilsētā ir 600 roņi," stāsta pasaules vicečempions ziemas peldēšanā Raitis Gultnieks.
"Kompānija ir ļoti laba. Kādu reizi slinkums no rīta vai negribas, bet meitenes taču gaida!" motivāciju skaidro Inese, kura Ogres roņu kolektīvam pievienojusies pirms astoņiem gadiem. "Katru rītu Daugava ir savādāka. Debesis ir savādākas. Tu uzņem visu to dabas enerģiju! Un tu visu dienu esi spēcīgs un stiprs un vesels!"
Ziemas peldētāji regulāri pulcējas ap āliņģi, kas viscaur ir iežogots tā, lai neviens nejaušs garāmgājējs tajā neiekristu. "Visu laiku jāuzpasē. Nāk te visādi un lauž kopā. Cilvēki ļoti slikti attiecas pret to, ja kāds kaut ko dara. Viņiem tāds ļaunums reizēm uznāk, tad viņi atnāk te visu salauž, sarauj. Tad es nāku, atkal taisu visu atpakaļ," stāsta Vasīlijs, kurš uzņēmies rūpes par āliņģi. "Nedrīkst būt pārāk dziļš, tā lai ar kājām var nostāties dziļumā. Augumi dažādi, bet nu tā apmēram līdz padusēm, lai apakšā ir stabili."
Ne aci nepamirkšķinot, LTV raidījumam "4.studija" klātesot, pirmā āliņģī iekšā liekas Ineses kundze. Viņa novērtē ūdens aukstumu un dalās savās sajūtās: "Pilnīgi negribas ģērbties!"
"Cilvēki, kuri regulāri ar to nodarbojas, ir ziņojuši, ka viņiem palielinās kopējā subjektīvā labklājība. Garastāvoklis ikdienā ir pacilātāks. Līdz ar to viņiem arī uzlabojas ne tikai kaut kādi emocionāli, garīgi procesi, bet arī tīri tādi izziņas procesi, kas ir saistīti ar domāšanu.
Piemēram, uzmanība ir asāka, atmiņa ir labāka, jo tas, ka mēs iegremdējamies aukstā ūdenī regulāri, tas veicina asinsrites sistēmas cirkulāciju. Ķermenis un smadzenes ir labāk apasiņotas," medicīnisko pusi skaidro veselības psiholoģe Anete Hofmane.
"Galvenais bija tas, ka visas problēmas, kaut kādas depresijas pazuda - izkāp no āliņģa un galva tīra.
Viss tas ir pupu mizas. Viss ir galvā. Ūdens visu noņem, kā mēs sakām - Daugava ir mūsu lielā tablete. Ja arī kāds vīrusiņš pieķeras, tad iedzer kādu tējiņu - un otrajā dienā jau vesels atkal uz darbu," piebilst Olga, kura peldas katru dienu, izņemot svētdienas.
''Mums Daugava ir lielā tablete! Veselības tablete. Un tā mēs ar Ļudu katru rītu ejam. Ja neejam peldēties, tad vismaz iztīram āliņģi, jo āliņģi nedrīkst aizaudzēt. Kad aizaudzē, tad grūti izcirst," piebilst Māra, kura ar ziemas peldēm uzlabojusi veselību. "Es jau 46 gadus nodarbojos ar ziemas peldēšanu," savu ziemas peldētājas stāžu atklāj Ļuda.
Bet ne visi var kļūt par ziemas roni. "Ir tādi, kuri nevar ielīst pat kontrastdušā, un ir tādi, kuri to var darīt regulāri, jo viņi vienkārši fizioloģiski tā ir uzbūvēti. Un līdz ar to, tas nav piemērots visiem, bet tie, kuri ir atraduši, ka tas veicina viņu prieku un gandarījumu pēc tā procesa, tas liecina, ka viņam ir ļoti spēcīga fizioloģija," skaidro veselības psiholoģe Anete Hofmane.
"Vajadzētu būt tādam aktīvam. Ja cilvēks ir aktīvs, ja viņš kustas, ja viņš sporto, tad problēmām nevajadzētu būt. Ja viņš sēž visu dienu pie datora, vakarā pie televizora un tad liksies āliņģī, nu tad varbūt būs problēmas," pieļauj pasaules vicečempions ziemas peldēšanā Raitis Gultnieks.
"Ja ar to grib nodarboties ilgtermiņā, tad vajag domubiedrus, kuri arī to grib darīt. Tas būtu tāds kā sociāls pasākums. Un arī vienkārši tā sajūta, ka es varu to izdarīt, būs pietiekoša, lai viņš ar to varētu sākt nodarboties," pieļauj veselības psiholoģe Anete Hofmane.
Vērojot ziemas roņus, tā vien liekas, ka viņiem enerģija plūst pāri malām. Tātad - ja kādam pietrūkst enerģijas un pozitīvisma, var doties ziemas peldē. Jo tagad ir īstākais laiks, lai nodarbotos ar ziemas peldēšanu.
