Sadaļas Sadaļas

Ziedputekšņu un alerģijas sezona sākas agrāk

Silto laikapstākļu dēļ pavasarim raksturīgā polinoze jeb ziedputekšņu alerģija ir iesākusies ātrāk nekā citus gadus. Parasti alerģiskas reakcijas veicina tie ziedputekšņi, kurus pārnēsā vējš, kas var tos aiznest pat simtiem kilometru attālumā. 

Jo lielāka būs ziedputekšņu koncentrācija gaisā, jo stiprākas būs alerģijas izpausmes. Līdz ar to noteicošais faktors nav, kādi koki aug pie mājas. Izteikti biežāk alerģijas izraisa bērzi, alkšņi un lazdas.Alerģijas simptomi pastiprinās sausā un vējainā laikā. Pilsētā to izpausmes ir izteiktākas nekā laukos, jo savienojumā ar izplūdes gāzēm putekšņi kļūst īpaši agresīvi. 

Viens no alerģijas veidošanās iemesliem ir alergēniem labvēlīgā vide, kurā ikdienā dzīvo daudzi iedzīvotāji.. Arvien vairāk alerģiskas izpausmes parādās maziem bērniem, ko sekmē vecāku dzīvesveids pat vēl pirms bērna dzimšanas. 

Jau sākušas ziedēt lazdas un alkšņi, drīzumā ziedēt sāks bērzi. Daudzi zina sava organisma reakciju uz ziedputekšņiem un ir gatavi šai sezonai, Latvijas Radio pavēstīja alergoloģe Dace Kārkliņa. Citādi ir jāšķauda un jāmokās ar iesnām. 

Speciāliste iesaka cilvēkiem jau laikus noskaidrot konkrēto iemeslu, lai zinātu un būtu gatavi pavasara koka ziedēšanas sezonai.

Viens no alerģijas veidošanās iemesliem ir alergēniem labvēlīgā vide, kurā dzīvojam. Arvien vairāk alerģiskas izpausmes parādās maziem bērniem, ko sekmē vecāku dzīvesveids pat vēl pirms bērna dzimšanas. Tādēļ alergologi šo gadu ir pasludinājuši par Bērnu gadu, aicinot daudz lielāku uzmanību pievērst esošo un topošo vecāku paradumiem un neveicināt alergēniem bagātas vides veidošanos.

Līdz ar pirmajām martā lazdu ziedēšanas dienām sākas ziedputekšņu alerģijas laiks, kam raksturīgie simptomi ir rinīts jeb deguna tecēšana, acu asarošana un niezēšana, šķaudīšana, kā arī klepus un apgrūtināta elpošana. Īpaša uzmanība jāpievērš bronhiālās astmas slimniekiem, jo pavasara ziedēšana var būt laiks, kad saasinās tās izpausmes.

Raidījumam "Pēcpusdiena" alergoloģe Kārkliņa nosauca trīs veidus, kā reaģēt: pirmkārt, var lietot pretalerģiskos medikamentus, otrkārt, aizbraukt ceļojumā, kur nav alerģiju izraisošie koki, bet trešais - neko nedarīt, jo koki beigs ziedēt.

Aptuveni 30 – 40% iedzīvotāju pasaulē cieš no alerģiskām slimībām, un izplatība tuvojas epidēmijas apmēriem, liecina Pasaules Veselības organizācijas (PVO) aprēķini. 

Alerģijas kļūst vairāk, tās izraisa iedzimtība, gēni, vide - tā var būt pārāk sterila, vai pārāk pilna ar dažādiem kairinājumiem, skaidro speciāliste. Viņa arī piezīmē, ka alerģiju skaits dzīves gaitā var mainīties. Bērnībā tā var būt pārtika, paaugoties, vēlāk tie var būt dzīvnieki, putekļi, vai pelējums, pret kuru jūt kairinājumu.

Viens no veidiem, kā cīnīties ar alerģijām, ir nepieciešamība pēc rosīgas vides.

Tikmēr botāniķis Ivars Kabucis piezīmēja, ka siltā ziema veicinājusi agrāku alkšņu, bērzu un lazdu ziedēšanu un atgādināja, ka vasarā alerģiju izraisošās papeles, zied agrā pavasarī un vasarā pa pilsētu ielām tiek pūsts gala produkts.

Savukārt pircējiem būtu nepieciešams sekot līdzi tam, kādas iespējami alerģiskas vielas pērk un izmantot mājaslapu "Padomapirmsperc.lv", lai pārliecinātos par to nekaitīgumu veselībai, Latvijas Radio sacīja Baltijas Vides foruma eksperts Valters Toropovs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt