Zemnieks Jānis Cielava rapsi audzē jau no 1995.gada. Viņš bija viens no pirmajiem, kurš Liepājas pusē sāka audzēt vasaras rapsi. Tajā laikā insektu kodināšana vēl nenotika, atceras Jānis: ”Tad bija lielas problēmas ar vasaras rapša audzēšanu. Rapsim dīgstot, viņš jau tika nograuzts, jo nebija aizsargāts dīgsts. Tagad būs tā pati problēma, ja aizliegs kodnes.”
Vienkāršāk sakot, tas ir preparāts, ar ko apstrādā sēklu, lai kukainis to neapēstu, skaidro zemnieks. Pesticīdi ļauj cīnīties ar rapšu kaitēkli – krustziežu spradzi. Šobrīd kaitēkļa ierobežošanai pietiek ar vieglu miglojumu, kas ir dabai draudzīgāk, taču, ja aizliegs sēklu kodināšanu, daba un bitenieki tikai zaudēs nevis iegūs, uzskata Jānis Cielava: ”Sēkla līdz dīgļlapām ir aizsargāta pret kaitēkļu bojājumiem. Tagad, kad nebūs aizsargātas sēklas, tad būs jāveic divi miglojumi. Viens jau praktiski pa melnu zemi - tieši rapša dīgšanas brīdī, tātad dabai kaitējus būs vēl lielāks.”
Rapsis garšojot tik daudziem kaitēkļiem, ka to saskaitīšanai divu roku pirkstu nepietiks, turpina Jānis Cielava.
Mārtiņa Lūka saimniecībā rapšu laukā jau var redzēt, kādu postu nodarījuši citi kaitēkļi, tas tāpēc, ka pavasaris kavējas, spriež zemnieks. Ziedošā rapsī kaitēkļu ir daudz mazāk: „Pakratīju rapša ziedkopu. Redziet, no vienas ziedkopas izbira deviņi krustziežu spīduļi, rapsis ir jāmiglo ar lielu steigu.”
No ziemas rapša, ko tagad tiesā arī krustziežu spīduļi, gan daudz nekas neesot palicis pāri, jo lielāka daļa ziemas rapšu sējuma kailsalā gāja bojā un bija jāpārsēj. Lauksaimnieks Mārtiņš Lūks rapsi audzē 50 hektāru lielā platībā. Izaudzēto viņš eksportē.: ”Kā jebkuram zemniekam, arī man ir svarīgi iegūt pēc iespējas augstāku ražu. Tāpat arī biteniekiem mērķis ir iegūt medu, kā gala produktu. Rapsis ir eksporta produkts, un visi ir ieinteresēti iesēt pēc iespējas vairāk un labāk. Tas pielietojums zemniekam augu aizsardzības līdzekļiem jāveic ir pareizā laikā, pareizā vietā un pareizā devā, tad nevajadzētu arī būt problēmu starp biškopjiem un rapšu audzētājiem.”
Ziņas par sēklu kodināšanas aizliegumu viņu satrauc, jo būs jāplāno, kā šāda situācija ietekmēs peļņu: ”Ja tā pilnīgi aizliedz, tas kultūraugs paliek nerentabls, kad ir jāveic tik daudz miglojumi, tas viss maksā naudu un sadārdzina produkcijas pašizmaksu.”
Ārzemju zemnieki jau esot sākuši interesēties, vai nav palikušas pāri kodinātās sēklas, lai tās varētu sēt nākamajā sezonā. Tādu krājumu neesot, taču pesticīdu aizliegums skars ne tikai rapsi.
”Tā problēma vēl lielāka būs kukurūzā, jo kukurūzā ir tādi sprakšķu kāpuri jeb drātstārpi, kuri samazina kukurūzas ražu. Arī kukurūza nebūs apstrādāta. Kur vispār ir tas labums, kurš to ir rēķinājis? Cik mēs ieņemam no bišu medus realizācijas, cik no rapša audzēšanas, cik no kukurūzas milzu platībām biogāzei?” stāsta Jānis Cielava.
Zemnieks ir pārliecināts, ka jebkurā gadījumā, ja arī sekos neonikotinoīdu grupas pesticīdu aizliegums, zemnieki turpinās sēt rapsi, taču miglos sējumus nevis vienu, bet divas reizes. Ja viss tiks darīts laikus un precīzi, sarežģījumu nebūs. Jūtīgāks pavasaros būs tieši vasaras rapsis, jo ziemas rapsim krustziežu spradzis var parādīties tikai augustā. Jānis Cielava, pats būdams gan agronoms, gan dažādu minerālmēslu tirgotājs, uzskata, ka bez sēklu pasargāšanas nevarēs iztikt un Eiropas Komisijai, visticamāk, būs jārod kāds cits risinājums.
