Zemkopības ministrija sagatavojusi zušu krājumu pārvaldības plānu nākamajiem diviem gadiem. Plānu Eiropas dalībvalstis īsteno, lai uzlabotu apdraudētās Eiropas zušu populācijas stāvokli. Kopā Latvijas iekšējos ūdeņos iepriekšējā periodā tika ielaisti 2,72 miljoni stikla zušu, taču turpmākajos divos gados vairāk plānots pētīt, kāds bijis šo darbību ieguvums zušu ielaišanas monitoringā.
"Ir divi mērķi. Viens - lielais Eiropas mērķis, otrs - uzturēt zušus kā zivju sugu, kā daudzveidību Latvijas ūdeņos. Lai viņi te būtu, tas ir Latvijas vietējais mērķis," par to, kādēļ jau pirms vairākiem gadiem izstrādāti zušu pārvaldības plāni, atgādināja ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš.
Tāpat plānots turpmākajos gados sagatavot priekšlikumus par iespējamiem papildu tehniskiem ierobežojumiem zušu makšķerēšanā un zvejā. Tiesa gan, Riekstiņš atzīst, ka bez dalībvalstu individuālajiem zušu populācijas glābšanas plāniem liela nozīme ir starpvalstu sadarbībai.
Monitoringu un vispārējā plāna īstenošanu gan veic zinātniskais institūts "BIOR", un pētnieki jau novērojuši ieguvumus no stikla zušu ielaišanas. "BIOR" institūts vēl rosinājis palielināt zušu minimālo izmēru, no kura zivis drīkst ķert. Paredzēts šo izmēru palielināt no 40 centimetriem uz 50, ko varētu iestrādāt jaunajos makšķerēšanas noteikumos, par kuriem patlaban diskutē.
"Viņi vēl nav sasnieguši tādu izmēru, ka viņus varētu zvejot vai makšķerēt," turpina institūta biologs Jānis Birzaks, skaidrojot, ka pie mums zuši aug lēni. Biraks stāsta, ka, veicot zivju monitoringu pirms trijiem gadiem Latvijas upēs, noķerts viens vai pat neviens zutis, bet pērn noķerti jau trīsdesmit zuši. "Tas ir indikators, ka tas, ko Latvija dara, ir pareizi."
Eksperts gan vēl piebilda, ka zutis kā lēnaudzīgi dzīvojoša suga varētu migrēt atpakaļ uz nārstu prom no mūsu ūdeņiem tikai sestajā gadā pēc ielaišanas, tas nozīmē, ka vēl vismaz divi gadi jāgaida, lai Latvijas ūdeņi būtu devuši pieaugušus zušus populācijā. Savukārt Pasaules Dabas fonds arvien iesaka iedzīvotājiem nepirkt ne savvaļā, ne saimniecībās augušus zušus, jo tie visi pieder vienai un tai pašai – iznīkstošai – zivju sugai, stāsta Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītājs Ingus Purgalis.
Arī jaunajā zušu pārvaldības plānā laikā līdz 2020. gadam plānota vairāk nekā divu miljonu stikla zušu ielaišana Latvijas ezeros un upēs. Noteikts, ka plāns tiks īstenots no attiecīgajos gados pieņemtā Zemkopības ministrijas valsts pamatbudžeta.
