«Zemes stunda» ir tikai viens no energoresursu taupīšanas risinājumiem

Daudzviet pasaulē gaida Zemes stundu – 28.martā plkst. 20.30 stundas ilgumā satumsīs daudzi vairāk un mazāk zināmi objekti, lai demonstrētu videi draudzīgu rīcību. Taču Latvijā netrūkst ģimenes, kas par vidi domā ikdienā vairāku gadu garumā un saprātīgi gan pērk pārtiku, apdomīgi izvēlas sadzīves ķīmiju, tehniku, gan ekonomiski lieto elektroenerģiju.

"Tā ir stunda visā pasaulē, kad cilvēki izslēdz elektrību, lai saglabātu resursus un zaļāk dzīvotu," raidījumam "Vides fakti" stāsta sastaptā garāmgājēja Zane.

Pirmo reizi Zemes stunda notika 2004.gadā Sidnejā, Austrālijā. Pasaules Dabas fonds (PDF) šādā veidā nolēma pievērst sabiedrības uzmanību klimatu pārmaiņu jautājumam. "Jau pagājušogad tika pārspēti visi rekordi, piedalījās 169 valstis, 7000 pilsētas, kuru iedzīvotāji, pašvaldības uz stundu izslēdza kādu no objektiem, kas simbolizē pilsētu draudzību videi," skaidro Pasaules Dabas fonda (PDF) pārstāve Arta Mellupe.

Klimata izmaiņu sekas ir iespējams novērot visā pasaulē - kūstoši ledāji, jūras līmeņa celšanās, spēcīgākas vētras un plūdi, mazāk sniega ziemeļos un lielāks sausums dienvidos. Paredzams, ka šīs pārmaiņas turpināsies un ka ekstrēmas laikapstākļu izpausmes, kas rada tādus riskus kā plūdi un sausums, kļūs biežākas un intensīvākas.

Akcijas rīkotāju mērķis nav biedēt ar dabas katastrofām, bet gan pastāstīt, kā paši iedzīvotāji ar savu rīcību var palīdzēt zemei taupīt tās resursus. Un tas nemaz nav grūti.

"Es cenšos pirkt lietas, kur mazāk iepakojuma, lai mazāk jāmet ārā. Dezodoranti un kosmētika droši vien mazāk, bet tā kā ārzemēs – līdz tam man vēl tālu. Šķiroju atkritumus, papīrus un pudeles," par savu ieguldījumu stāsta Inese. Tikmēr Rūdolfs un Rasma zina, ka viņu mazbērna ģimene šķiro atkritumus atsevišķos konteineros, kā arī domā, kā samazināt mazgāšanas līdzekļu lietošanu.

Labs piemērs ir Brizgu ģimene, kura dzīvošanu zaļi neuztver kā kaut ko ļoti īpašu, bet nu jau tā ir viņu ikdiena. "Es ģimenē esmu atbildīga par pārtiku, mēs esam nonākuši līdz tam, ka uz lielveikalu jāiet vienu, divas reizes mēnesī," savu dzīvesveidu skaidro Liene. Ģimene cenšas iegādāties sezonālu un bioloģisku pārtiku, kas ir gan veselīgi, gan arī izdevīgi. Tāpat Liene rūpīgi izvēlas sadzīves ķīmiju, kuru lietot ikdienā: "Sadzīves ķīmija un kosmētika ir lietas, kas liek atvērt acis. Tur ir toksiskas lietas, lai produktu padarītu pārdodamu, nevis tīru. Izvēlamies līdzekļus, kuriem ir eco sertifikāts. Var tīrīt labi ar sodu, citronu, etiķi un lupatiņu."

"Mēs dzīvojam 100 gadus vecā mājā, tā nav īpaši siltināta. Mēs mēģinām dažādiem paņēmieniem ietaupīt siltumu. Mums ir termostats, kurš maina siltumu, vai esam mājās vai nē. Tādā veidā var ietaupīt diezgan daudz enerģijas. Mēs neturam arī pārāk siltu, citiem ir 25 grādi, mums ir ap 20 grādiem, naktī mazāk – tas ir veids, kā siltumu ietaupīt. Un neapkrāmējam radiatorus ar segām," stāsta Liene.

Brizgu ģimene pakāpeniski visā savā dzīvoklī ir nomainījuši spuldzes uz daudz ekonomiskākām. "Spuldzes laika gaitā esam nomainījuši. LED spuldzēm cenas vairs nav tik lielas, kā senāk bija. Elektrības patēriņš ir samazinājies. Mēs nepērkam jaunu tehniku tikai tāpēc, ka tā ir jauna. Ja var izvēlēties lietotu, tad ņemam labāk lietotu. Es domāju, ka tas arī ir resursu taupoši," stāsta Jānis Brizga.

Ģimene uzrauga elektrības patēriņu un modernajā tehnoloģiju laikmetā ar telefona lietotnes palīdzību var redzēt, kā, ieslēdzot vienu vai otru ierīci, elektrības patēriņš palielinās. 28.martā jebkurš var piedalīties Zemes stundas akcijā un izslēgt gaismu uz stundu. Globālo vides akciju atbalstīs arī daudzas pašvaldības Latvijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti