Laika apstākļu dēļ - raža mazāka
Neierasto laika apstākļu dēļ šogad, kad samērā vēso laiku pavasarī visai spēji nomainīja silts un pat tveicīgs laiks, zemenes šogad izauga salīdzinoši agri. Ogas šajā gadā ir salīdzinoši mazākas, taču saldākas. Arī raža šā gada sezonā ir mazāka nekā pagājušajā gada, stāsta Latvijas Augļkopju asociācijas vadītāja Māra Rudzāte:
"Pagājušajā gadā tā raža bija pietiekoši liela un daudz bija, bet šogad ir krietni mazāk - vismaz par 15% mazāk. Tā vismaz audzētāji aprēķinājuši. Bet ogas saldas un garšīgas šogad atšķirībā, no, piemēram, pagājušajā gada, kad tās nebija tik ļoti garšīgas. Šogad tās ir garšīgākas - saldākas un aromātiskākas. Tāpēc, ka viss ātri notika, un tā tas ir."
Rudzāte klāsta, ka zemeņu cena ogu sezonas laikā šogad ir līdzīga tai, kāda tā bija pagājušā gada ogu sezonā. Šogad zemenes vairumtirdzniecībā nopērkamas apmēram par latu kilogramā, bet tirgū - par pusotru līdz diviem latiem kilogramā. Zemeņu sezona pamazām tuvojas noslēgumam un tagad ir pēdējais laiks, lai zemenes vēl paspētu iepirkt.
"Tā sezona ir beigusies,” secina Māra Rudzāte. „Praktiski šeit Zemgalē un ap Rīgu zemenes beigušās. Nu vienīgi tur Vidzemē - viņiem šonedēļ vēl būs zemenes. Vēl var steigt pēdējās ogas iepirkt - ievārīt vai ielikt saldējamā skapī. Bet būs jau vēl zemenes - ir jau tās "Trigo", tās izturētās zemenes, kad tā ražošana ir vēlāk. Ogas vēl būs līdz septembrim, bet tā cena, protams, būs augšā un 2,5 latu robežās par kilogramu turēsies."
Pārstrādātāji iepērkas citviet
Asociācijas vadītāja lēš, ka Latvijā izaudzētās zemenes pamatā nonāk tirgus un veikalu plauktos, bet pārstrādē, piemēram, ievārījuma ražošanai nonāk salīdzinoši nelieli apjomi. Viena no Latvijā lielākā ievārījumu ražotāja "Pure Food" pārstāvis Aigars Balodis klāsta, ka uzņēmums ražošanai nepieciešamās zemenes sasaldētā veidā ieved no citām valstīm:
"Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, mēs izmantojam saldētas ogas un svaigas neizmantojam. Otra lieta - tās ir noteiktas šķirnes, ko izmantojam. Un tās ogas, kas ir industriālajai ražošanai izmantojamas, nav tās Latvijas svaigās ogas, kas atrodamas mūsu tirgū. Trešais iemesls - tas apjoms, kas ir vajadzīgs. Mēs gadā patērējam līdz pat 300 tonnām dažāda veida zemeņu, kas ir industriāli sagatavotas, kas ir vienas šķirnes, kas ir kalibrētas - sagrieztas kubos un izmantojamas biezeņu gatavošanai.”
Balodis stāsta, ka piegādātājs saldētas zemenes var sarūpēt, kad tās "Pure Food" ir nepieciešamas. Ja ogas pirktu no vietējiem ražotājiem tepat Latvijā, tad tās būtu jāiegādājas svaigas sezonas laikā. Pēc tam uzņēmumam pašam arī būtu jāuzglabā, kas prasītu papildu izmaksas. Turklāt, vietējā tirgū pieejamie zemeņu apjomi ir nelieli un kvalitāte - ļoti atšķirīga.
"Tas ir ekonomiski izdevīgāk - jo tās vietas, kur mēs pērkam ogas, šie uzņēmumi specializējas industriālo ogu sagatavošanā. Latvijā svaigās ogas tirgū pārdod un tas, kas paliek pāri, tad tas varbūt tiek tirgots industriāliem uzņēmumiem kā mums, bet tas daudzums Latvijā ir ļoti mazs. Industriālajā tirdzniecībā no piegādātājiem varam nopirkt daudz, bet tanī pašā laikā mēs nemaksājam to cenu par ogām, ko zemeņu ražotājs var tirgū nopelnīt," skaidro Aigars Balodis.
Latvijas Augļkopju asociācijā norāda, ka zemenes Latvijas tirgū pieprasa vairāk nekā piedāvā, un šī ir viena no tām ogām, ko ir izdevīgi audzēt par spīti lielajam roku darbam to audzēšanā. Zemeņu audzēšanas platības Latvijā pēdējos gados ir nedaudz palielinājušās. Tāpat uzlabojušās ogu audzēšanas tehnoloģijas, no viena hektāra iegūstot vairāk zemeņu.
