Tomēr, līdztekus apkārtnes uzkopšanai, iezīmējas arī cits talkas mērķis. „Cilvēkiem arī parādīt, ka zelta rudens ir ne tikai Siguldā. Amatas taka ir ļoti, ļoti laba vieta, kur arī šo rudeni izbaudīt no sirds, tiešām pie dabas sirds, kur apkārtējie cilvēki netraucē baudīt," teica Paseka.
Par talkām plašāk dzirdams pavasarī. Tomēr arī rudens ir nozīmīgs laiks, jo daba jāsakopj un jāsagatavo ziemas guļai, lai pavasarī uzkopšanas darbi veiktos raitāk.
Savukārt iedzīvotājiem līdz oktobra beigām iespējams savu pagalmu pieteikt Pagalmu konkursā. Četru uzvarējušo Rīgas pagalmu kaimiņi Lielās talkas dienā, 26. aprīlī, apvienos spēkus, lai kopā ar speciālistiem labiekārtotu tieši savu pagalmu.
„Šis gadījums ir tāds, ka tas ir nevis konkurss, kur uzrakstu, man ļoti vajag, lūdzu izdariet un uzlieciet man, bet pats pamats balstās uz to, ka mēs vēlamies sanākt kopā, sasaukt savus kaimiņus, ideālajā gadījumā tā ir mājas kopsapulce, kurā iedzīvotāji spēj vienoties. Viņi spēj, pirmkārt, ieraudzīt pagalma problēmas, un viņi spēj vienoties par to, vai viņi grib kaut ko mainīt, jo mēs nevaram bez viņu, bez zemes īpašnieku atļaujas kaut ko mainīt," stāsta Lielās talkas pagalmu sakopšanas kustības vadītāja Anete Lesīte.
Atceroties jau labiekārtotos pagalmus, Lesīte stāsta, ka vēlmes ir līdzīgas, piemēram, ierīkot rotaļu laukumus bērniem un soliņus sēdēšanai. Un tas ir pamatoti. Pašreizējais stāvoklis daudzviet ir aizkavējies laikā. „Vairumā mikrorajonu tas ir padomju laika šedevrs - trīs dēļi uz betona klučiem. Lūk, tas, man liekas, ir fenomenāls dizains, kas varētu ieiet dizaina vēsturē un būt par padomju dizaina muzeja vienu no stūrakmeņiem. Kurš to ir izdomājis un kāpēc tas skaitās skaisti?" retoriski vaicā Lesīte.
Pēdējos gados iespējams novērot, ka talkošana kļūst aizvien populārāka. Arī jau ierastās Lielās talkas sagatavošanās darbi ir sākušies, tomēr tās darba grupas vadītāja Vita Jaunzeme uzsver, ka svarīgi ir pareizi talkot.
„Vēl ilgi, ilgi būs jāstāsta, ka videi draudzīgs veids ir nevis iet talkot un pēc tam cauru gadu, piemēram, ar ķīmiju mazgāt - puspaciņu piegāzt veļas pulveri, un pēc tam priecāties, cik skaista veļa, un pēc tam ar alerģijām slimnīcām, jo pēc tam ādas nieze piemetusies. Droši vien tas ir [kāievēro] ikdienā - pēc iespējas mazāk tērēt, taupīt. Varbūt braukt un skatīties dabā un ceļot, kas būtu veselīgāk. Un tā talka jau ir tāda kopā sanākšana," stāsta Jaunzeme.
Tomēr arī mazo talku rīkošanu viņa nenoliedz. Tiesa gan - ir vairākas lietas, par kurām jāpiedomā. „Es esmu ļoti priecīga, ka tas viss notiek un ka iet un cilvēki turpina darīt, bet tā problēma, ka tiem, kas organizē, ir jānodrošina, jāskatās un jākontrolē, ka tie atkritumi tiešām tiek aizvesti un tiek nodoti tur, kur viņiem jābūt. Jo, ja viņi paliek, tad es teikšu, ka labāk to nedariet, jo tur veidosies nākamā atkritumu izgāztuve," atzīmē Jaunzeme.
Viņa atzīst - lai arī iedzīvotāji kļūst izglītotāki par talkošanu un zaļo domāšanu, aizvien ir, kur tiekties.
