„Šodien man kā vienmēr līdzi ir tēja. Tā ir tēja „Labrīt!”. Deviņu zālīšu tēja,” liekot galdā termosu ar tēju, Anna Danča no Salnavas ciemata, kas atrodas Kārsavas novadā teiksmainā Numernes meža tuvumā, uz tikšanos ar Latvijas Radio ir atnesusi veselu klēpi jau iepriekš savākto augu.
„Parasti mans zāļu gads sākas februārī, kad es ievācu bērza pumpurus, martā, aprīlī jau nāk priedes. Redz, cik tagad jau lieli pumpuri izauguši! Taču tas viss jau ir garām. Tagad tuvojas laiks, kad varam steigties uz silu, tur, kur ir izcirtumi, kur tiek veikti meža kopšanas darbi un kur priedēm ir mazi, mazi čiekuriņi. Vēl var pāris nedēļas pagaidīt un vārīt priežu čiekuru sīrupu. Tās būs pirmās zāles rudenī, kad kļūs auksti. Tas ir raspodiņš vai raskrēsliņš. Saulainā laikā izejam lauk,ā un šodien ap pulksten vienpadsmitiem to jau varēja vākt. Pēcpusdienā, kā redzam, līst un nekas vairs nesanāks,” stāsta zāļu sieva.
Ar Annu Danču bija plānots doties pļavās ārstniecisko zālīšu meklējumos, taču lietus visus nodomus izjauca. Tāpēc nākas dzert uzmundrinošo „Labrīta” tēju senajā Salnavas muižas parka lapenē.
Anna atklāj, ka viņas vāktās zālītes nāk no ekoloģiski tīras vietas: „Man ir palaimējies, ka man ir seši hektāri zemes un tajā zemē ir ļoti dabīgas pļavas un ļoti daudzveidīgas pļavas, kur aug dažādi augi. Ir gan zemāka vieta, kur aug vieni augi, gan arī mazāk bagāta augsne, kur aug, piemēram, tīruma kosa, māllēpe. Es ļoti daudz augu varu ievākt tepat pie savas mājas. Zālītes vācu ļoti nelielos apjomos, to es daru tikai pati, un tas man ir vairāk kā hobijs. Man pašai arī ir interesanti, un tā ir arī atpūta pie dabas.”
Turpat blakus Salnavas ciemam atrodas lielais Numernes mežs, uz kurieni Anna dodas meklēt gan plaši izplatītus, gan arī retākus augus. „Jāsaģērbjas attiecīgi, jānobruņojas gan pret kukaiņu kodumiem, gan pret čūskām. Un arī jāskatās, kādus augus mēs vācam un cik to konkrētā vietā ir daudz. Ja meža zemeņu izcirtumos tiešām ir daudz un aveņu arī, tad, piemēram, ja es kaut kur redzu mārsilu, tad es ievācu to ļoti minimāli – tikai tā, lai varētu parādīt, pastāstīt, izgaršot.
Lai iegūtu lielākus apjomus, tomēr mārsils būtu jāsēj pašam dārzā,” skaidro Danča.
Pašas sakombinētās tējas, kurās ietilpst, kā Anna Danča apgalvo, tikai saderīgie augi ar līdzīgu iedarbību, tiek komplektētas tad, kad visi ingredienti ir novākti, izkaltēti un gatavi doties pie patērētāja.
„Pavasaris un rudens ir laiks, kad vācam saknes. Tad nāk vasaras mēneši, kad tiek vākti visi ziedošie augi, laksti. Tad rudens nāk jau ar augļiem un ogām. Virszemes augus mēs vācam jaunā mēnesī, bet to, kas aug zem zemes, vecajā mēnesī. Kāda tantiņa rakstīja receptē, ka liepziedi jāvāc jaunā mēnesī, tad tie labi palīdz pie sieviešu kaitēm. Bet cik bieži mums sapas tā liepas ziedēšana ar jauno mēnesi?” piebilst ārstniecisko augu vācēja.
Ievāktos augus Anna pati kaltē savā lauku mājā istabas temperatūrā un fasē papīra maisiņos. Pirms pandēmijas jau gatavās zāļu tējas tika pārdotas tirdziņos, kur nereti ap Annu pulcējās ne tikai pircēji, bet arī tie, kurus interesēja stāstījums par augiem, par ievākšanu, par lietošanu.
„Man patīk arī pastāstīt par to augu. Es būtu priecīga, ja pie manis atbrauktu ciemos kāda ģimene ar bērniem, kurus es ar saviem laukiem varētu iepazīstināt. Jo es izaugu bērnībā, kad bija jāgrābj siens, jāiet uz pļavu. Mēs ar mammu gājām, un viņa stāstīja vai par katru sastapto ziedu vai augu.
Gribētu, lai vecāki un vecvecāki nodot šī zināšanas tālāk,” stāsta Anna.
Tuvojas vasaras saulgrieži, kad tiek uzskatīts, ka augiem rodas maģiskas īpašības. Taču Anna Danča uzskata, ka, protams, auga enerģija ir svarīga, taču ne mazāk ir svarīgas arī paša zālīšu vācēja domas, izjūtas un vēlējumi.
