Eiropas Savienība turpina diskusijas ar ASV saistībā par Brīvās tirdzniecības līgumu. Tas sevī ietver punktus par ģenētiski modificētu pārtiku, no kuras Latvija cenšas izvairīties. Līgums varētu stāties spēkā jau 2015.gadā. Tikmēr starp abām pusēm notiek plašas diskusijas, kāds tas galu galā varētu būt. Satraukumu tas radījis zaļi domājošos cilvēkos.
"ASV grib, lai būtiski tiek atvieglota ģenētiski modificētu kultūru audzēšanas atļauju izsniegšana visā Eiropas Savienībā, lai valstis un pašvaldības nevar aizliegt audzēšanu un mēģina arī panākt, lai marķēšanas noteikumi mazinātos," stāsta biedrības "Zemes draugi" pārstāvis Jānis Ulme.
Šobrīd Eiropas Savienībā atļauts audzēt tikai divas ģenētiski modificētas kukurūzas šķirnes un vienu kartupeļu šķirni.
Latvijā to audzēšanai nav piemēroti klimatiskie apstākļi, turklāt gandrīz visas pašvaldības pie mums ir aizliegušas audzēt jebko ģenētiski modificētu. Tomēr nav zināms, cik Eiropas Savienība nākotnē šādus aizliegumus uzskatīs par likumīgiem.
"Tas mūs glābj uz laiku un tas mūs vienlaikus arī apdraud, jo ir neskaidrība par to, vai šādi aizliegumi turpmāk būs legāli, vai Eiropas Komisija nesūdzēs kādu tiesā par šādiem aizliegumiem, tas nepalīdz šīs lietas ilgtermiņā risināt," uzskata Jānis Ulme.
Satraukts par ASV un Eiropas Savienības Brīvās tirdzniecības līgumu ir arī uzņēmējs, farmaceits Guntis Belēvičs. Viņam ir ļoti noraidoša pozīcija pret ĢMO pārtiku:
"Tā ģenētiskās modifikācijas būtība no bažu viedokļa ir tā, ka šim augam ir jābūt rezistentam pret herbicīdiem, jo miglojot lauku, visas nezāles aiziet bojā, bet augs pats nedrīkst aiziet bojā. Viņam ir iestrādāti tādi gēni, ka viņš var šīs indes uzņemt, paturēt sevī, bet nenokalst. Visa tā rezultātā augos uzkrājas raundapa, citu pesticīdu un viņu sabrukšanas produktu atliekas milzīgos daudzumos."
Tomēr tas nav vienīgais bieds, ko Belēvičs redz ĢMO augos:
"Lai šos augus nebojātu kaitēkļi un insekti, tajos iestrādā gēnus, kas ļauj pašam augam producēt insektīdus – citas indes pret šiem kaitēkļiem. Tā rezultātā šis augs ir pilns ar indēm un inžu atliekām un ir skaidrs, ka šādu inžu lietošana pārtikā ir bīstama."
Vai šādus augus ASV spiediena rezultātā turpmāk Eiropā atļaus audzēt vairāk un tirgot bez marķēšanas, šobrīd nevar atbildēt, jo pagaidām Eiropas Savienības un Amerikas tirdzniecības līgums ir noslepenots.
Šobrīd Latvijā veikalu plauktos ģenētiski modificētu pārtiku atrast ir diezgan sarežģīti, tomēr nav ne jausmas, kas tiek apēsts nopērkot cūkas, vistas vai liellopa gaļu. Šie dzīvnieki bieži vien tiek baroti ar ģenētiski modificētu pārtiku.
"Nav nekādu zinātnisku pierādījumu, un mums ir grūti iedomāties, ka šī pārtika varēti ietekmēt dzīvnieku gaļu, līdz ar to dzīvnieku gaļa neskaitās Ģenētiski modificēta un tā nav jāmarķē, pavēstīja Īzaks Rašals.
Savukārt Guntis Belēvičs uzskata, ka zinātnisko pētījumu rezultāti ir tikai to kompāniju īpašums un komercnoslēpums, kas tos ir veikuši: "Un tie nav pieejami pasaules zinātnieku sabiedrībai. Tie tiek slēpti."
"Azbests un DDT (dihlordifeniltrihloretāns) vēl 60-tajos gados tika lietoti lauksaimniecībā. Bija šokolādes konfektes ar radiāciju un cilvēki 20 gadus dzīvoja pārliecībā, ka tas ir kaut kas, kas stiprina organismu. 60tajos un 70tajos gados, kad parādījās līdzīgi pētījumi par DDT nopietno ietekmi uz vidi un veselību, kā tagad par ĢMO, šos pētījumu autorus nosauca par pretiniekiem un paziņoja - ja mēs izņemam no aprites, tad atgriežamies alās un kokos, jo lauksaimniecība bez tā nevar eksistēt un mēs nevaram paēdināt cilvēkus," pavēstīja Jānis Ulme.
Īzaks Rašals gan skaidro, ka nevar zinātnei pārmest pagātnes grēkus: "Ja šie produkti būtu kaitīgi, kāds konkurents jau to noteikti būtu atklājis un paziņojis sabiedrībai." Viņš ĢMO audzēšanā saskata biznesu.
"Ir tā, ka pārtikas uzraudzības iestādēs Eiropā tie, kuri lemj par ĢMO produktu iestrādi kādā pārtikas produktā ir molekulārie biologi. Viņi nav speciālisti medicīnā, veselības un vides jautājumos," pretējās domās ir Guntis Belēvičs un turpina: "ĢMO ir jauna lieta, tas ir pēdējo 20 gadu jautājums.
Cilvēks ir bioloģiska suga, kurā paaudžu maiņa notiek lēnām. Mēs vēl nezinām, pie kādām sekām nonāks šīs parādības izplatība, kad mūsu bērni gribēs pēcnācējus. Ja kolēģis no universitātes ar mani sakontaktēs, gribēšu viņam norādīt uz konkrētām publikācijām 2009.gadā, kad, veicot pētījumus uz dzīvniekiem, tika pierādīta šo augu indīgā ietekme uz augiem un aknām."
Tomēr ir arī jomas, kur zaļajiem sakrīt domas ar zinātniekiem par ģenētiski modificēta rapša audzēšanu Latvijā.
"Ja man prasītu, ko audzēt, un, ko neaudzēt, tad pagaidām rapsi ES nav atļauts audzēt, bet rapsis būtu tas, ko es noteikti ieteiktu aizliegt audzēšanai Latvijā, jo rapsis ir krustziedis. Tas patiešām var viegli savairoties ar savvaļas augiem un tad mums ir grūti prognozēt, kas notiks," savu viedokli pamato Īzaks Rašals.
Rašala nostāja ir tāda, ka rūpīgi jāizpēta, kādas ĢMO kultūras Latvijā var audzēt un kādas nē. Pilnīgs aizliegums neesot nepieciešams. Vai Latvijai izdosies palikt no ĢMO salīdzinoši brīvai valstij, varēs redzēt pēc aptuveni gada, kad stāsies spēkā ASV un Eiropas Savienības līgums. Saistībā ar ĢMO Latvijai visprātīgāk būtu gadus desmit nogaidīt.
