Zaļais iepirkums Latvijā pamatīgi bremzējas

Zaļais iepirkums ir vides prasību iekļaušana pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos. Latvijā par to runā jau 10 gadus. Likumos tas ir iestrādāts, bet vismaz pagaidām Latvijā atstāts novārtā. No publiskajiem pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumiem Latvijā vien 5% vērtējami kā zaļi. Eiropas Savienībā vidējais rādītājs ir 20%, bet Norvēģijā pat 70%.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš raidījumam "Vides fakti" norādīja, ka Latvijā šā brīža ekonomiskajā situācijā pāris gadus iepirkumos pats galvenais kritērijs ir zemākā cena.

"Un zemākā cena ne vienmēr ir zaļajā virzienā," atzīst Kļaviņš.

Biedrības "Ekodizaina kompetences centrs" pārstāve Jana Simanovska atzīst, ka, runājot par produktiem ar mazāku ietekmi uz vidi, svarīgi atcerēties, ka nav tā, ka šiem produktiem ir jābūt mazāk kvalitatīviem vai mazāk funkcionāliem.

"Mēs vēl aizvien runājam par produktiem, kas pilnībā apmierina mūsu vajadzības. Es esmu redzējusi tādas izšķērdības kā smaržojošs tualetes papīrs vai ar puķītēm, bet tad ir jautājums, cik ļoti tas ir vajadzīgs," norāda Simanovska.

Zaļais iepirkums Latvijā bremzējas, jo ierēdņi dzīvo mītos, ka tas būs dārgāks. Taču nevajag aizmirst latviešu parunu – "skopais maksā divreiz".

"Piemēram, skolu mēbeles bērniem. Ja nopērk lētākas, var gadīties, ka tās ir neizturīgas un ļoti ātri būs jāmaina, kas nozīmē papildus izmaksas. Nopērkot izturīgākas mēbeles, kas ir viens no zaļā iepirkuma kritērijiem, mēs varam nopirkt mēbeles, kas ilgāk kalpos, būs vieglāk labojamas, nomaināmas un ilgākā laikā pašvaldība ietaupīs," atzīst Simanovska.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece Alda Ozola norādīja, ka VARAM ir uzsākusi darbu pie zaļā publiskā iepirkuma veicināšanas plāna izstrādes. Un viens no šiem elementiem noteikti būs skaidrojošais darbs ar pašvaldībām un valsts iestādēm, paskaidrojot, ko drīkst iekļaut šajās prasībās, ko nedrīkst.

Izglītības ministrija nosūtījusi savus cilvēkus uz apmācībām par zaļo iepirkumu, kas ir pozitīvs piemērs.

Pagaidām valsts iestādes zaļo iepirkumu veic pārsvarā tādos gadījumos, kad būs sajūtams tūlītējs naudas ietaupījums.

Patiesībā zaļais iepirkums nav nekas sarežģīts. Jāpērk preces ar Eiropas Savienības izsniegtajiem ekoloģiskajiem marķējumiem. Un šādus iepirkumus var veikt ne vien valsts un pašvaldības iestādes, bet katrs iedzīvotājs, ikdienā dodoties uz veikalu. Galvenais ir domāt līdzi tam, ko darām.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt