Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš raidījumam "Vides fakti" norādīja, ka Latvijā šā brīža ekonomiskajā situācijā pāris gadus iepirkumos pats galvenais kritērijs ir zemākā cena.
"Un zemākā cena ne vienmēr ir zaļajā virzienā," atzīst Kļaviņš.
Biedrības "Ekodizaina kompetences centrs" pārstāve Jana Simanovska atzīst, ka, runājot par produktiem ar mazāku ietekmi uz vidi, svarīgi atcerēties, ka nav tā, ka šiem produktiem ir jābūt mazāk kvalitatīviem vai mazāk funkcionāliem.
"Mēs vēl aizvien runājam par produktiem, kas pilnībā apmierina mūsu vajadzības. Es esmu redzējusi tādas izšķērdības kā smaržojošs tualetes papīrs vai ar puķītēm, bet tad ir jautājums, cik ļoti tas ir vajadzīgs," norāda Simanovska.
Zaļais iepirkums Latvijā bremzējas, jo ierēdņi dzīvo mītos, ka tas būs dārgāks. Taču nevajag aizmirst latviešu parunu – "skopais maksā divreiz".
"Piemēram, skolu mēbeles bērniem. Ja nopērk lētākas, var gadīties, ka tās ir neizturīgas un ļoti ātri būs jāmaina, kas nozīmē papildus izmaksas. Nopērkot izturīgākas mēbeles, kas ir viens no zaļā iepirkuma kritērijiem, mēs varam nopirkt mēbeles, kas ilgāk kalpos, būs vieglāk labojamas, nomaināmas un ilgākā laikā pašvaldība ietaupīs," atzīst Simanovska.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece Alda Ozola norādīja, ka VARAM ir uzsākusi darbu pie zaļā publiskā iepirkuma veicināšanas plāna izstrādes. Un viens no šiem elementiem noteikti būs skaidrojošais darbs ar pašvaldībām un valsts iestādēm, paskaidrojot, ko drīkst iekļaut šajās prasībās, ko nedrīkst.
Izglītības ministrija nosūtījusi savus cilvēkus uz apmācībām par zaļo iepirkumu, kas ir pozitīvs piemērs.
Pagaidām valsts iestādes zaļo iepirkumu veic pārsvarā tādos gadījumos, kad būs sajūtams tūlītējs naudas ietaupījums.
Patiesībā zaļais iepirkums nav nekas sarežģīts. Jāpērk preces ar Eiropas Savienības izsniegtajiem ekoloģiskajiem marķējumiem. Un šādus iepirkumus var veikt ne vien valsts un pašvaldības iestādes, bet katrs iedzīvotājs, ikdienā dodoties uz veikalu. Galvenais ir domāt līdzi tam, ko darām.