Par to, ka Ičas upes piesārņošanā varētu būt vainojams Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, vides uzraugi paziņoja pēc jaunāko analīžu saņemšanas. Glābēju mācībās izmantotās vielas sakritušas ar ūdens paraugos atrastajām un liecina par ļoti augstu toksiskuma līmeni.
„Testējām paņemtos ūdens paraugus un salīdzinājām tos un VUGD piegādāto vielu paraugus. Šo vielu koncentrācijas, lai gan ļoti nelielas, tomēr ir konstatētas šajos ūdens paraugos," stāsta Valsts vides dienesta vadītāja pienākumu izpildītāja Aina Stašāne.
Stašāne skaidro, ka šī viela ir ugunsdzēšanas putu veidotājs, kam ir norādīti piesardzības pasākumi un vielu ietekme. Viņa pieļauj, ka šie noteikumi VUGD mācībās nav ņemti vērā, bet to varēšot saprast vien pēc papildu paskaidrojumu saņemšanas no dienesta. Ugunsdzēsības un glābšanas dienestā gan uz šiem pārmetumiem raugās skeptiski. Kā Latvijas Radio sacīja dienesta priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons, mācībās lietoto putu koncentrātu glābēji ikdienā lieto jau gadiem:
„[Mācībās] tika izlietoti nepilni 11 litri putu koncentrāta, kuru mēs izmantojam jau vairāk nekā 10 gadus. Mēs to lietojam praktiski katru trešo dienu, un mums nekad nav bijis problēmu, ka mirtu zivis. (..) Daudzos ugunsgrēkos un ceļu satiksmes negadījumos mēs izmantojam putu radītāju, viss izlietais ūdens nonāk kanalizācijas sistēmā un pilsētas lietus kanalizācija nonāk upē. Tad mums apkārt peldētu vienas vienīgas beigtas zivis. Tā tas nav. Šoreiz ir kaut kāda apstākļu sakritība. (..) Ja kāda institūcija oficiāli, ar faktiem pierādīs, ka tā tiešām ir mūsu vaina, mēs būsim spiesti kaut ko darīt. Bet šobrīd tas viss ir faktiski tādā varbūtību teorijas līmenī."
Eklons gan nevarot pilnībā apgalvot, ka mācībās Ičas upes krastā putu koncentrāts nav nejauši noplūdis ūdenī, taču starp mācībām un ziņām par zivju bojāeju pagājušas vairākas nedēļas. Vairāki vietējie iedzīvotāji Latvijas Radio gan iepriekš stāstīja, ka beigtas zivis manītas jau drīz pēc VUGD mācībām. Tikmēr dienests gaida oficiālus pierādījumus.
Sagaidāms, ka upes ūdens paraugi un VUGD mācībās izmantoto vielu ķīmiskie paraugi jau drīzumā tiks salīdzināti vēlreiz. Līdz šim bojā gājušas dažādu sugu vairāk nekā 1500 zivju.
„Tas ir būtisks kaitējums videi. Jo tā ir Ičas upe, tā nav Daugava," - saka
Vides dienesta Rēzeknes pārvaldes vadītāja Ērika Ruskule. Viņa uzsver, ka iedzīvotāji pagaidām joprojām aicināti nelietot Ičas un Aiviekstes upes ūdeni, lai gan jaunākās analīzes piesārņojumu vairs neuzrāda.
Par mazās Ičas upītes atveseļošanu vēl spriedīs ar ekspertiem, bet Ruskule pieļauj, ka piesārņotajā posmā, visticamāk, būs jāgaida, kad upe atjaunosies dabiski.
