Valsts organizētā un apmaksātā krūts dziedzera ļaundabīgo audzēju savlaicīgas atklāšanas programma tika uzsākta 2009.gadā, tomēr Latvijā joprojām krūts vēzis ir pirmajā vietā starp ļaundabīgajām slimībām. Lai iedzīvotāji aktīvāk izmantotu iespēju veikt valsts apmaksātu vēža skrīningu, Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests īsteno informatīvo kampaņu „Rūpes par veselību ir ģimenes laime!”.
Baltiņa intervijā “Rīta panorāmai" stāstīja, ka pēdējo sešu gadu laikā aizvien vairāk sieviešu dodas veikt krūts vēža profilaktisko pārbaudi ar mamogrāfijas metodi.
„Ir vērojama nepārprotama tendence, ka pēc šādām akcijām uzreiz ir lielāks pieplūdums uz krūts vēža profilaktisko pārbaudi ar mamogrāfijas metodi. Tam noteikti ir pozitīvā atdeve, un domāju, ka šāda darbība ir jāturpina,” uzskata Dace Baltiņa.
Dace Baltiņa arī norādīja, ka daudzas sievietes izvēlas apmeklēt privātas struktūras vai veic izmeklējumu par personīgiem līdzekļiem vai apdrošinātāja naudu, taču tādā gadījumā informācija par veikto mamogrāfijas skrīningu nenonāk valsts informatīvajā sistēmā, līdz ar to rodas kļūdains priekšstats, ka pārbaudes veic mazāk cilvēku.
Profesore arī atklāja, ka šobrīd ir izstrādāta jauna uzaicinājuma vēstuļu forma krūts vēža skrīninga programmai. To nosūta sievietēm vecumā no 50 līdz 68 gadiem. Vēstulei otrā pusē būs plašāks paskaidrojums, kas ir skrīnings un kāpēc sievietei tas būtu jāveic.
Ziņu aģentūra LETA vēstīja, ka pērn reģistrēti 11 123 jauni vēža pacienti, no kuriem 1167 bijuši krūts vēža gadījumi, 1111 - prostatas vēža pacienti, 1104 - ādas vēža pacienti, 1089 - zarnu vēža pacienti, bet 1001 bijis plaušu vēža pacients.
Lai arī ir dzirdēti viedokļi, ka ar vēzi saslimst aizvien jaunāki cilvēki, statistikas dati liecina, ka Latvijā no visām ar vēzi saslimušajām sievietēm 87,7% saslimušas pēc 50 gadu vecuma, bet no visiem ar vēzi saslimušajiem vīriešiem 93,2% saslimuši pēc 50 gadu vecuma.
