Vienā no Rīgas oficiālajām peldvietām Lucavsalā darbadienas vidū plunčājas vien pīļu ģimene. Atpūtas vietā sastaptajiem apmeklētājiem domas par ūdens tīrību Daugavas pludmalē dalās, bet vairums tomēr tās ūdeni uzskata par peldēm derīgu.
Peldsezonai sākoties, Veselības inspekcija reizi mēnesī pārbauda oficiālo peldvietu ūdens kvalitāti. Sezonas laikā tās kopumā ir piecas pārbaudes, kuras jāiztur oficiālajām peldvietām. Šobrīd visās 56 oficiālajās Latvijas pludmalēs peldēties drīkst. Inspekcijas Vides veselības nodaļas vadītāja Solvita Muceniece saka, pašvaldība savu iespēju robežās pārbauda arī neoficiālās peldvietas:
''Pēc pēdējām ziņām šobrīd aizliegums peldēties ir noteikts Rāznas ezera peldvietā ''Lamaši''. Papildus analīzes tiks ņemtas Bauskā gan Mūsas upes peldvietā, gan Mēmeles upes peldvietā, bet tur bija ieteikums nepeldēties, nevis aizliegums. Sliktas analīzes bija Daugavā, peldvietā Taču ielā pie strautu iztekas, tas ir Dārziņos; Ropažu novada Tumšupē; Lielvārdes novada atpūtas vietā ''Austriņu ceļš''.''
Piemēram, Rāznā ir paaugstināts mikrobioloģiskais piesārņojums.
''Saistīts, visticamāk, ar masveida lietu, lietus gāzēm. Iespējams, ka pašu peldētāju vainas dēļ tas piesārņojums no apkārtējā peldvietas teritorijas nonāk ūdenī,'' spriež Muceniece.
Ar aci piesārņojums ir reti pamanāms. Pamatā ir runa par mikrobioloģisko piesārņojumu, kas rodas lietus dēļ, kad netīrumus no krasta ieskalo ūdenī. Ja peldvietas tuvumā ir kanalizācija, tai pārplūstot, ūdenī nonāk piesārņojums. Ja vizuāli ūdenī pamana zilaļģes, tad arī tur ir aizliegts peldēties. Šajā peldsezonā tās nekur nav manītas.
Muceniece saka,
veselam, pieaugušam cilvēkam bez hroniskām ādas kaitēm pelde aizliegtā vietā būtisku veselības apdraudējumu neradīs.
''Cita lieta ir par jutīgajām iedzīvotāju grupām, īpaši maziem bērniem, kuri var arī norīt šo ūdeni. Tur jau var būt zarnu darbības traucējumi, kuņģa darbības traucējumi. Ja ir kādi ādas ievainojumi, brūces, tad tās var iekaist,'' iespējamās kaites uzskaita Muceniece.
Nav vēlams, ka šāds, piesārņots ūdens nonāk acīs, ausīs. Tas var beigties ar iekaisumu. Bet īpaši jāuzmana bērni. Mazuļi plunčājas krasā, seklumā, kur parasti ūdens ir netīrākais.
Daugavā, kuru nereti uzskata par netīru upi, inspekcija peldēties ļauj. Tajā ir divas oficiālās peldvietas - jau minētā Lucavsala un Rumbula. Abās ūdens kvalitāte ir laba. Savukārt, ja skatās neoficiālās peldvietas tālāk uz Dārziņu pusi, tur tā situācija ir mainīga.
Tomēr visdrošāk ir peldēties oficiālajās peldvietās. Muceniece teic, jūrā peldes ir pavisam drošas, bet upēs un ezeros ūdens kvalitāte var būtu mainīga.
Lai gan šī vasara ar siltām dienām mūs nelutina, darba pilnas rokas ir peldvietu uzraugiem. Galvaspilsētā par drošību uz ūdens atbildīgais pašvaldības policists Jānis Skrims saka –
glābēju galvenā rūpe arī šo vasara ir pludmalēs nomaldījušies bērni un ūdenī nelaimē nonākušie cilvēki.
''Ja tās dienas ir daudz vairāk siltākas, tad cilvēki parasti spēj adaptēties viņām. Bet tad, kad ir tās nedaudzās karstās dienas, tad var novērot to, ka cilvēki masveidā izmato šo karsto laiku un neaizdomājas par elementāru drošību. Tautas valodā runājot – vienkārši norāvušies no ķēdes,'' saka Skrims.
Rīgā ir sešas oficiālas peldvietas, kurās strādā policisti, un divas neoficiālas, kuras arī esot ļoti populāras, tāpēc arī tajās dežūrē glābēji. Ūdenspolicistu patruļas uzmana gan kuģotājus, gan peldētājus.
''Bet cilvēki izvēlas atpūsties pie ūdens tur, kur ir tuvāk mājām. Ne vienmēr šī izvēle, vide, ko izvēlas, ir droša. Tāpēc aicinām cilvēkus apmeklēt mūsu oficiālas peldvietas,'' piebilst Skrims.
Bieži arī neoficiālās peldvietas ir aprīkotas ar soliņiem un ģērbtuvēm. Speciālisti saka, vietās, kurās drīkst peldēties, būs stends ar informāciju par ūdens kvalitāti. Par vietām, kurās peldēties ir droši, var uzzināt arī Veselības inspekcijas majaslapā.
