Dienas ziņas

Iebilst pret tuneli zem Āgenskalna

Dienas ziņas

Jūrmalā izveidots veselības maršruts

Latvijā pēta aizsargājamo biotopu kvalitāti

Visā Latvijā kartēs aizsargājamos dabas biotopus

Lai noskaidrotu, cik daudzveidīga ir Latvijas daba, kādā stāvoklī ir zālāji, meži, purvi un saldūdeņi, valstī plānots veikt biotopu kartēšanu. Tas nozīmē, ka eksperti Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) uzdevumā turpmākajos divos gados pārstaigās visu Latvijas teritoriju. Tāpēc jāprecizē, cik lieli resursi tik apjomīga darba veikšanai nepieciešami. Jau šoruden tiek veikta Eiropas Savienības (ES) nozīmes biotopu apskate vairākās teritorijās, toskait Kauguru pagasta Miegupītē.

Plānots atjaunot zināšanas par to, kādas dabas vērtības ir sastopamas gan aizsargājamās teritorijās, gan ārpus tām, lai saprastu, vai ierobežojumu noteikšana aizsargājamās teritorijās ir devusi rezultātu.

Miegupīte ir tikai 21 kilometru gara un lielākā daļa no tās diemžēl meliorācijas rezultātā ir sabojāta, tomēr tā ir iekļauta Eiropas Savienības aizsargājamo biotopu sarakstā. Dabiski tā ir strauji tekoša upe un nodrošina dzīvesvietu vairākām retām augu un bezmugurkaulnieku sugām.

"Katrs dabiskais upju posms, kurā straumes ātrums ir lielāks nekā 0,2 metri sekundē, tas ir kaut kas īpašs priekš Latvijas, jo šādi biotopi aizņem kopumā mazāk par vienu procentu Latvijas teritorijas. Līdz ar to katrs šāds posms ir jāaizsargā, par to ir jārūpējas," stāsta sugu un biotopu eksperte Linda Uzule.

Līdzīgu darbu, kā šajās dienās dara eksperte Linda Uzule, vērtējot šī brīža Miegupītes stāvokli, līdz oktobra vidum speciālisti veiks arī biotopos citviet Latvijā. Eksperte spriež, ka jau pēc šīs priekšizpētes būs iespējams dot uzdevumu, piemēram, pašvaldībai, lai uzlabotu viņu teritorijā esoša aizsargājama biotopa kvalitāti: "Upītē ir sakrituši koki, kas rada nosprostojumus. Nav īpaši skaisti, ka upē ir atrodami sadzīves atkritumi, un ir ļoti vienkāršs darbs veicams, lai uzlabotu upes kvalitāti. Un nav arī skaisti, ka tepat netālu, dažus metrus tālāk ir bebru dambis, kas arī atrodas Mūrmuižas centrā un kuru vajadzētu nojaukt."

Reizi sešos gados ir jāsniedz ziņojums Eiropas Savienībai par biotopu un sugu stāvokli, tāpēc šis pētījums dos jaunus datus, uz kuriem balstīties. Bez tam tik plašā apjomā Latvijā biotopi līdz šim nav apsekoti. "Mēs atjaunināsim zināšanas gan par to, kādas dabas vērtības mums ir sastopamas īpaši aizsargājamās teritorijās, gan par to, kāda situācija ir ārpus aizsargājamām dabas teritorijām. Varēsim saprast, vai tiešām tas, ko mēs šobrīd sargājam, tās vietas, kur ir cilvēkiem ierobežota saimnieciskā darbība, vai tas ir devis ieguldījumu dabas aizsardzībā," pavēstīja DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.

Biotopu kartēšana atvieglos arī dažādu atļauju un saskaņojumu saņemšanu plānotu būvdarbu vai citas saimnieciskās darbības veikšanai, kad nepieciešamas izziņas par konkrētajās teritorijās sastopamajiem biotopiem vai sugām. Šī rudens apsekošanas rezultāti būs pieejami nākamā gada sākumā.

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti