Vingrošana tiešsaistē. Kam gatavi treneri, kam - mājās sēdētāji?

Darbs, mācības attālināti, pulcēšanās sabiedrībā aizliegta – #paliecmājās princips ir emocionāls izaicinājums tiem, kas pieraduši ikdienā būt aktīvi. Turklāt Slimību profilakses un kontroles centrs norāda, ka mazkustīgā izolācijā fizisko aktivitāšu trūkums par 15-20% palielina risku saslimt ar koronārām sirds slimībām, 2. tipa cukura diabētu, resnās zarnas vēzi, krūts vēzi u.tml. Tādēļ rīkotie tiešsaistes jeb online treniņi ir ne tikai iespēja trenēties visdažādākajos veidos, bet arī piekļūt trenerim jebkurā laikā un jebkurā vietā. Šobrīd Latvijā novērojami vismaz divi veidi, kā norisinās treniņi tiešsaistē.

Variants A: tiešraide pie trenera dzīvoklī

“MyFitness Latvia” sociālajā tīklā ir izvērsis kampaņu “Stay active, stay healthy, stay positive", kuras ietvaros tiek veidots un publicēts saturs, kā pielāgot ēdienkarti un īstenot fiziskās aktivitātes mājas apstākļos, kā arī saglabāt pozitīvo domāšanu. “Arī mēs, “MyFitness” darbinieki, esam sporta entuziasti savās sirdīs, kas ļauj uzreiz iejusties mūsu klientu ādā – vienā dienā klubu durvis tiek slēgtas, bet vēlme sportot nekur nepazūd. Attiecīgi dažu stundu laikā tika pieņemts lēmums par alternatīvu variantu, kā varam turpināt sportot mājas apstākļos. Šim nebija laika kā īpaši sagatavoties – uzreiz bez diskusijām gājām dzīvajā,” LSM.lv saka “MyFitness Latvia” mārketinga vadītāja Līva Morica.

Viss notiek kā tradicionālajā treniņā: konkrētā laikā kādā platformā sākas tiešā translācija, treneris rāda un vada treniņu, komentē, taču ir viena atšķirība – tiešraidē komunikācija ir vienpusēja.

Vingrotāji redz treneri, bet pats treneris atrodas tukšā istabā. Attiecīgi nav iespējams paralēli uzdot jautājumus.

“Tas ir izaicinājums abām pusēm, jo treneri ir pieraduši dot un saņemt enerģiju, savukārt cilvēkam mājās varbūt nav tik pielāgotas telpas, viņš nevar paskatīties spogulī vai uz citiem, saņemt trenera norādes tieši viņam,” skaidro Morica.

Treneri ir spiesti pielāgoties, taču krīzes laikā pierādās, ka nav jau tik liela atšķirība starp tiešsaistes un klātienes treniņiem – situācija tikai paver iespēju būt radošākiem, tā uzskata fitnesa projekta “Health and Harmony” vadītāja Rebeka Gabrāne. Vairākas reizes nedēļā viņa “Instagram” kontā rīko live treniņus sieviešu auditorijai. “Kādreiz es domāju, ka neesmu online trenere, jo tas nav vajadzīgs, bet tagad tas viss ir apgriezies kājām gaisā.

Ir uztraukums, kā pasniegt treniņus kvalitatīvi un mazāk traumētu skatītājus.

Piemēram, izpildot vingrinājumus sēžas muskuļiem, nevajadzētu just jostas daļu. Un viss, ko es varu darīt, ir stāstīt par iespējamajām sāpēm, ko nevajadzētu just, un rādīt maksimāli precīzas kustības”.

Variants B: tiešsaistes grupu nodarbība

“DCH” studijas dibinātāji Kaspars Ozoliņš un Ralfs Upmanis ir spēruši soli tālāk, rīkojot online conference training jeb tiešsaistes grupu nodarbības. Latvijā šāda veida treniņi ir jauna niša, treneri “atrodas zem skatītāju lupas”, taču šobrīd neviens nevar precīzi pateikt, cik ilgi krīze saistībā ar Covid-19 turpināsies. Vienā laikā, bet dažādās vietās gan treneris, gan vingrotāji satiekas konkrētā platformā un piedalās nodarbībā.

Atšķirībā no live treniņiem, treneris redz visus vingrotājus, vingrotāji redz viens otru un gūst līdzīgu kopības sajūtu kā grupu treniņos, lai arī katrs atrodas savās mājās. 

 “Studijā kāds vingrotājs var pienākt pavisam tuvu, un tu visu stundu ar viņu esi kopā, bet kāds cits ir noslēpies stūrītī. Tad te es viņus visus redzu un viņi mani. Ja tavā priekšā ir vienkārši planšete un tā komunikācija notiek vienā virzienā, tu nesaņem to pievienoto vērtību. Fitnesa trenera galvenā loma ir palīdzēt cilvēkam izpildīt pareizi, ar pareizo intensitāti un pareizo tehniku,” LSM.lv skaidro studijas līdzdibinātājs Kaspars Ozoliņš.

Atrodoties pie datora, treneris vada nodarbību, analizē, komentē un koriģē katru no vingrotājiem visas nodarbības garumā. Tiek demonstrēti bāzes vingrinājumi, vienkārši, bet efektīvi, savukārt intensīvajiem vingrinājumiem tiek piedāvāti vismaz viens vai divi atviegloti varianti. Mūzika dod ritmu, kas palīdz veikt treniņu līdz galam, taču tiešsaistē ir skaņu ierobežojumi, kas uzstāda limitus abpusējai komunikācijai. Ozoliņš norāda, ka šī iemesla dēļ komunikācija notiek nodarbības sākumā: “Mēs sasveicināmies, izrunājamies, pārbaudām, vai visiem viss tehniski strādā, un pēc tam es visiem noņemu skaņu, lai dzird tikai mūziku un mani.

Ir gadījies, ka treniņu laikā kādam bērns sāk bļaut fonā vai citam blakusistabā “šeikeris” ieslēdzas”.

Pēc nodarbības beigām tā ir pieejama arhīvā arī tiem vingrotājiem, kas nebija paguvuši uz nodarbību, taču jau bez trenera uzraudzības.

Latvijas interneta vidē šobrīd pieejami arī jogas, fizioterapijas, intervāla un pat špagata stiepšanas treniņi. Arī tādi, kur treneris sagatavojis vingrojumu kopu ar iesācēju un grūtākiem variantiem, un grupai dod 48 stundas laika tos izpildīt. 

Ieteicamais inventārs

Trenējot visas muskuļu grupas, ir ieteicams izmantot savu ķermeņa svaru vai papildu smagumu. Taču nav jāskrien uz tuvāko sporta preču veikalu pakaļ inventāram, tam var pieiet radoši. Stepa solu, svaru ripu, vingrošanas gumiju vietā var izmantot mājās esošos priekšmetus. “Ierastākais ir salikt grāmatas maisā vai čemodānā, kuram ir rokturis. Bet ir redzēti arī citi izmantojami inventāri: bērni, suņi, spilveni, padsmitkilogramīgais suņu barības maiss. Piemēram, viena meitene vingro ar kaut kādu baisu instrumentu, un izskatās, ka viņa ir gatava kādu nogalināt,” smejas Kaspars Ozoliņš. Savukārt Rebeka Gabrāne vingrotājām likusi iegādāties divas 0,5 litru ūdens pudeles un 5 litru ūdens tvertnes.

Kam tas ir piemērots? 

Tas, kādu online treniņu veidu izvēlamies, kādu inventāru izmantojam, kā vingrojam un kādus rezultātus sasniedzam, lielā mērā atkarīgs no mums pašiem. Ja treneris ir zinošs un arī vingrotājs saprot, ko dara, tad online treniņi var būt tikpat kvalitatīvi kā klātienē. Piemēram, “MyFitness Latvia” rīko online lekcijas, kuru laikā var uzdot jautājumus. “Ļoti svarīga ir verbālā komunikācija, trenerim ir jārāda pareizas kustības piemēri, jākomentē, kam vairāk jāpievērš uzmanība. Mēs liekam klāt nodarbības, kur stāstam par tehniku atsevišķi, parādam arī kustību atviegloto versiju, lai cilvēki paši var piedomāt un sekot līdzi savām kustībām,” LSM.lv pavēstīja “MyFitness Latvia” grupu nodarbību treneru vadītāja Ance Olte.

Savukārt cilvēkus bez treniņu pieredzes, zināšanām par tehnisko vingrinājumu izpildi sportošana bez profesionāļa blakus var novest pie traumām, jo treneris live treniņā neredz ne mugurkaula izliekumu, ne stāju. Turklāt fitnesa trenere Rebeka Gabrāne norāda, ka arī paši vingrotāji nereti nav gatavi tam, ka treneris treniņa laikā ierauga viņus otrpus ekrānam:

“Cilvēkiem patīk, ja treneris viņus neredz. Viņi var paņemt pauzi, kad grib, iedzert ūdeni, kad grib. Es, protams, saku, lai viņas “nečīto”, lai nav tā, ka es vienīgā svīstu. Ir kaut kādi aizspriedumi, ko man teiks treneris, vai redzēs, ka man bērns skraida? Tam cilvēkam ir jāgatavojas treniņu procesam, jo mums Latvijā liekas, ka visam ir jābūt pedantiski sakārtotam, lai kāds vispār var ienākt mūsu mājā.”