Zemnieki gan norāda, ka bieži par nelielākiem negadījumiem pat netiek ziņots sarežģītās procedūras dēļ, bet elektroniskās aptaujas daudziem neesot pieejamas.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs jau vairākus mēnešus veic aptauju par plēsīgo dzīvnieku ietekmi uz lauksaimnieku darbību. Laiku pa laikam publiski dzirdami gadījumi, kad kādā saimniecībā plosīts, piemēram, aitu ganāmpulks. Tad nu aptaujas mērķis ir noskaidrot problēmas aktualitāti valstī kopumā, lai varētu meklēt kādas iespējas zaudējumu atlīdzībai. Taču centra pārstāve Anna Čiplika secina, ka kopš augusta zemnieku aktivitāte aptaujā bijusi ļoti zema – atbildējusi tikai 21 saimniecība, kaut Latvijas Aitu audzētāju asociācijā kā biedri ir 128 saimniecības.
„15 saimniecībās konstatēti postījumi, bojā gājušas 234 aitas, apmēram 190 mājputni, 25 truši – īstenībā tas ir daudz. (..) Problēmas ir, bet nav precīzas informācijas un datu, uz ko atsaukties,” saka Čiplika.
Aptauja uzsākta arī tādēļ, ka problēma aktualizēta Eiropas līmenī - ir izveidota īpaša platforma, kurā risināti jautājumi par plēsēju un cilvēku saimnieciskās darbības mierīgu līdzāspastāvēšanu. Jāpiebilst, ka patlaban nekādu kompensāciju nav. Savukārt, piemēram, Igaunijā Vides ministrija atradusi iespēju zemniekus atbalstīt - kaimiņvalstī pēc plēsēju viesošanās kādā fermā inspektori analizē uzbrukumu un aprēķina zaudējumus, stāsta Čiplika. Limbažu pusē saimniecībā „Mikaitas” 10 gadu laikā neesot bijis neviens gads, kad neviens suns vai vilks nav paviesojies tūkstoš aitu ganāmpulkā. Vairāk par kādu no šī gada uzbrukumiem stāsta saimniece Aija Šneidere:
„Šogad pētījām graudu barības ietekmi uz jēru attīstību, projekts izputēja – no 120 jēriem sešus nokoda, 20 sakoda, varēja redzēt, ka grupa neaug, viņi bija stresā. Grūsnās aitu mātes bija dzīvas ēstas… grūti bija skatīties… Sabiedrības attieksme jāmaina, arī cilvēks atbildīgs par savu suni, jāzina, ko tas pa nakti dara. Aitiniekiem tikai būvējot sētas, problēma nerisināsies.”
Aitu audzētāju asociācijas pārstāve Daina Avotiņa norāda, ka biedri ir kūtri, jo daudzi nav informēti par jēgu kaitējuma apzināšanai, proti, ka anketa var kalpot par argumentu Eiropas līmenī. Asociācija savus biedrus arī ir aicinājusi vairākkārt aizpildīt anketu, taču daudzi nemaz internetu nelietojot, tādēļ aicina pašvaldībās anketas izvietot arī papīra formātā, lai sasniegtu pēc iespējas vairāk zemnieku.
Viņasprāt, pierādīšanas procedūra ir diezgan sarežģīta – jāziņo medniekiem, pašvaldībai, Valsts policijai, mežu dienestam, līķu savākšanas kompānijai… „Saimnieks zaudē savu dzīvnieku un viss – ar to arī beidzas. Tas ir ļoti pamatīgs risks nozares attīstībai kopumā,” secina Avotiņa.
Līdz šim lielākais postījumu skaits bijis pagājušajā gadā un lielākoties negadījumi notikuši vasaras nogalē un rudenī, kad vilki apmācot atvases medībās. Vilku uzbrukumi esot tipiskāki Latgales reģionā, bet suņi vairāk postažu nodarot pašvaldībās, kur nav saistošo noteikumu par klaiņojošiem mājdzīvniekiem un nav patversmju.
