Igaunijā vilks gada dzīvnieka godā bija pērn, un tad arī tapa ideja par foto stāstiem, ko fiksējuši neprofesionāli fotogrāfi no visas Igaunijas. Idejas autore igauniete Helena Arusso saka, ka vilka portretu noķert kadrā esot grūti, bet šīs izstādes mērķis nav bijis aicināt iesniegt ideālus kadrus, bet gan liecības par vilka gaitām.
Izstādes mērķis ir mudināt cilvēkus doties dabā un vērot. Noteikt pazīmes un izteikt secinājumus,” teic Arusso.
Vilks noteikti ir no tiem tēliem pasakās, ar kuru mēdz baidīt mazus bērnus. Lai mainītu priekšstatu par dzīvnieku, kurš vienmēr neēd vecmāmiņas, izstādes atklāšanā bērniem bija iespēja iepazīties ar pelēča dzīvesveidu.
Secinājums no redzētā – Latvijas vilku ikdiena būtiski neatšķiras no Igaunijas pelēču dzīves, toties Latvija var lepoties ar oficiāli pasludinātu vilku lieldraugu – „Dzelzs vilku” un „Jauno Jāņu orķestri”, kura repertuārā ir pelēcim īpaši veltītas dziesmas.
Fotoizstādē „Vilks Igaunijā” apskatāmas 20 Igaunijā bez profesionālā aprīkojuma uzņemtas fotogrāfijas, kurās redzami vilki, to darbības atstātās pēdas un citas liecības par pelēču gaitām.
Izstāde skatāma Latvijas Dabas muzejā Rīgā līdz 3. maijam.