Proti, 2022.gadā pēc daudzu gadu darba uz Marsu varētu doties cilvēku ekspedīcija, kura pēc tam uz Zemes vairs nevarētu atgriezties, vēstīja „Nākotnes parks".
Lsm.lv jau ziņoja, ka latvietis Pauls Irbins no 200 000 pieteikumu iesniedzējiem ir iekļuvis to 1057 skaitā, kuru kandidatūras projekta autori turpina izvērtēt. Kopumā projektā sākotnēji bija pieteikušies septiņi latvieši, taču Irbins ir vienīgais, kurš iekļuvis nākamajā kārtā.
Projekta vadītājs, nīderlandiešu uzņēmējs Bass Landorps raidījumam „Nākotnes parks" iepriekš stāstīja, ka ekspedīcijas „MarsOne" uzdevums ir uz Marsa nogādāt un izveidot cilvēku koloniju.
Lansdorps stāsta, ka viņam allaž ir interesējis kosmoss. Kad vaicājis medijiem, vai tie būtu ieinteresēti veidot pārraides no Marsa, atbilde ir apstiprinoša. Taču plašsaziņas līdzekļi apgalvo, ka nekas tāds nav iespējams, jo nav tehnisku iespēju turp nokļūt. Savukārt kosmosa tehnoloģiju zinātāji saka, ka uz Marsu ir iespējams aizlidot, taču par to nebūtu lielas intereses. Mans uzdevums bija savest abas puses kopā, saka Lansdorps, un likt saprast, ka viss ir iespējams un padarāms. „Es sapratu, ka pats gribu nokļūt uz Marsa," secina nevalstiskās organizācijas „MarsOne" vadītājs Lansdorps.
Viņš cer, ka misijas laikā izdotos izveidot cilvēku koloniju uz Marsa, un ļaudis tur veidotu iedzīvi, pētītu planētu un viņiem būtu iespējams sazināties ar Zemi un tur palikušajiem tuviniekiem. Garlaicīgi nebūs, pārliecināts uzņēmējs. Vienlaikus ekspedīciju varētu vērot Zemes iedzīvotāji, līdz ar to pasākums kļūtu par sava veida realitātes šovu.
Tiesa, misijas rīkošana sāktos jau ievērojami agrāk. Proti, 2016.gadā uz Marsu dosies satelīts, divus gadus vēlāk izpētes zonde, kas meklēs Zemes iedzīvotāju kolonijai piemērotu vietu. 2020.gadā uz Sarkano planētu tiks nogādāti dzīvošanai nepieciešamās konstrukcijas un resursi. Papildus nogādātie roboti izveidotu vidi, lai cilvēkiem 2022. gadā būtu, kur sākotnēji apmesties.
„Mēs savu misiju veidojam uz jau eksistējošām tehnoloģijām," saka Lansdrops. Tiesa, divu būtisku tehnoloģiju mūsdienās vēl nav: raķetes un piezemēšanās aprīkojums. Lansdorps pārliecināts, ka pirmo izdosies izveidot līdz 2022.gadam, savukārt izmēģinās jau tuvākā gada laikā. „Projektam ir pieslēgušies ļoti nopietni cilvēki – Nobela prēmijas laureāti, NASA pārstāvji, astronauti (..) Projekts ir reāli īstenojams," saka Lansdrops.
Ceļš uz Marsu ilgšot septiņus mēnešus. Mūsdienu kosmonauti tik ilgu laiku raķetēs jau ir pavadījuši, tādējādi tik ilga ceļošana kosmosā ir iespējama.
Šonedēļ izplatītajā ziņā par Irbina panākumiem projekta autors norāda, ka 2012.gada Londonas olimpisko spēļu reklāmas ienākumi - aptuveni 4 miljardi ASV dolāru - no trīs nedēļu ilgas retranslācijas ir pietiekami liels budžets, ar ko noorganizēt pirmo Marsa misiju.
Marss jeb Sarkanā planēta jau ilgstoši tiek vērtēta kā potenciāla vieta, kur cilvēks varētu dzīvot. Tur ir atrastas ūdens un citu vielu paliekas, kas liecina, ka uz šīs planētas ir bijusi vai vēl joprojām pastāv dzīvība.
