Jau stundu pirms bezmaksas sirds ritma un pulsa pārbaudēm cilvēki pulcējās Vidzemes slimnīcas poliklīnikā, atnākušie lielākoties bija seniori, daudzi uz šīm pārbaudēm atnākuši speciāli, bet bija, kas apvienoja to ar vizīti pie ģimenes ārsta.
“Tikko biju pie dakteres no rīta, pie ģimenes ārsta. Es tāpat mājā pārbaudu, es pa diviem mēnešiem reizi eju pie ģimenes ārsta,” atklāja valmieriete Dzidra.
Pacientu biedrība Parsirdi.lv un “Sirds ritma komanda” vērš cilvēku uzmanību ne tikai uz asinsspiediena regulāru pārbaudīšanu, bet arī pulsa ritma kontroli.
Kardiologi skaidro – ja pulss nav vienmērīgs un sirds nesitas ritmā, tad pastāv mirdzaritmijas risks. Mirdzaritmija ir sirds ritma traucējums, kas var veicināt trombu veidošanos. Ja šie trombi nonāk smadzeņu daļā, aizsprostojot artērijas, tad tie var izraisīt insultu.
“Tas, ko mēs pasākumos atklājam, ka aptuveni 10 līdz 20 cilvēkiem, kas ir bijuši uz pasākumu, kas ir aptuveni 10% līdz 20% no tiem, kas atnāk, patiešām tiek atklāta šī mirdzaritmija vai aizdomas par to, ka varētu būt. Tas, ko mēs iesakām, ir negaidot doties pie ārsta, pieteikties vizītē pie sava ģimenes ārsta, tad saņemt plašākas konsultācijas un uzsākt ārstēšanos,” stāstīja pacientu biedrības Parsirdi.lv vadītāja Inese Mauriņa.
Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrības prezidents Kārlis Trušinskis uzsvēra, ka pulsu katrs var pārbaudīt arī pats un nereti tieši šie sirds ritma mērījumi ir tie, kas iztrūkst, lai spriestu par sirdsdarbību pilnībā.
“Bieži vien cilvēks atnāk ar asinsspiediena mērījumiem, bet šie pulsa radītāji ir aizmirsti, tas numur viens likums būtu, ka mēs pievēršam uzmanību ne tikai asinsspiedienam, bet arī pulsam. Numur divi – lielākoties šeit ļoti noderēs saruna ar ģimenes ārstu, mēs reizēm ļoti, manuprāt, pārspīlējam vajadzību pēc kardiologa, jo patiešām, ja jūs pierakstāt nedēļu dienasgrāmatu ar asinsspiediena un pulsa rādījumiem, saruna ar ģimenes ārstu būs pilnīgi vietā, vai jums vispār kaut kas ir vajadzīgs papildus,” skaidroja Kārlis Trušinskis.
Kardiologi norāda, ka sirdsdarbību ietekmē ļoti daudz un dažādi faktori – uzturs, fiziskās aktivitātes, miegs un arī tādas atkarības kā smēķēšana. Smēķētājiem risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām nākamajos 10 gados ir divas reizes lielāks nekā tiem, kuri nesmēķē.
Visbiežāk gan sirds un asinsvadu slimības attīstās slēpti, tāpēc Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrības prezidents cer, ka cilvēki pēc šīs un līdzīgām akcijām pie ārsta dosies ne tikai, kad jau konstatēta saslimšana, bet arī profilakses nolūkos.
