Siguldas novads pašlaik ir vienīgā pašvaldība, kas jau teju divus gadus piedalās starptautiskā projektā, lai izpētītu liela apjoma pasākumu ietekmi uz kultūrvēsturisko mantojumu. Projekta mērķis ir izstrādāt labās prakses rokasgrāmatu pasākuma organizatoriem, aktualizējot zaļos standartus.
Lai veicinātu Siguldā zaļo domāšanu ikdienā un pasākumu laikā, pilsētā jau tagad piekopj atkritumu šķirošanu, attīsta velosipēdu satiksmi, kā arī piesaista vietējos tirgotājus, stāsta Siguldas novada domes pārstāvis Uldis Elksnītis. „Tagad uz topošajiem Opermūzikas svētkiem mēs esam nolēmuši veicināt vietējo uzņēmēju, vietējo tirgotāju piesaisti un tieši likt uzsvaru uz to, ka ir svarīgi, cik tālu pārtika, visas ēdamlietas ceļo līdz pasākumam un ka mums ir svarīgi, ka tas tomēr nāktu no šejienes,” stāsta Elksnītis.
Viņš norāda, ka, vērtējot brīvdabas festivālus, biežāk aplūkoti skaitļi, piemēram, apmeklētāju skaits vai ekonomiskais pienesums, tādejādi neizceļot iespējamo ietekmi uz pasākuma norises teritoriju. Tomēr radītās sekas ilgtermiņā var būt tieši pretējas. „Latvijā nav vēl prakses runāt par to, vai ekonomiskais pienesums ilgtermiņā ir tik nepieciešams vai tik adekvāts, lai mēs ignorētu to negatīvo pienesumu gan sociālā, gan vides jomā, kāds ir iespējams,” piebilst Elksnītis.
Arī lielākā mūzikas festivāla Baltijā „Positivus” rīkotājs Ģirts Majors atzīst, ka festivālam ir svarīgi pievērst uzmanību videi, tāpēc katru gadu to cenšas veidot dabai draudzīgāku.
„Šogad, starp citu, ir pirmais gads, kad mēs šķirosim atkritumus. Tātad atkritumi tiks šķiroti un vesti uz poligonu, kuros atkritumi vēlreiz tiks ar rokām sašķiroti,” norāda Majors.
Tāpat Majors stāsta, ka būtiski pievērst uzmanību pasākumiem, kas, pirmkārt, atvieglo festivāla norisi, bet pēcāk rada labvēlīgu ietekmi uz dabu. „Mēs cilvēkus stimulējam ar katru gadu arvien vairāk braukt vai nu ar sabiedrisko transportu, vai kooperēties. Aktīvāk organizējam dažādus reisus. Autostāvvietas paliek ar katru gadu dārgākas. Pirmkārt, tādēļ, ka mums šī teritorija ir ierobežota. Otrkārt, lai tiešām stimulētu cilvēkus kooperēties un braukt kopā,” saka Majors.
Biedrības „Homo Ecos” pārstāve Sanita Rībena norāda, ka liela apjoma brīvdabas pasākumos lielākais kaitējums tiek nodarīts ilgtermiņā, lai arī redzamākais ir tieši vizuālā aina, piemēram, izmētāti atkritumi un izmīdīta zāle. „Tā ir lieta, ko var skatīties ilgtermiņā, un tāpēc bieži vien tādu ietekmi uz vidi cilvēki arī nepamana, tāpēc, ka tas vai nu nenotiek tūlīt, vai tā ietekme uz vidi ir kaut kādā citā vietā. Piemēram, ja mēs visi aizbraucam ļoti, ļoti daudzi tūkstoši un mēs atbraucam mājās, mums jau tas neko nedara. Mēs jau to savā dzīvē nejūtam. Bet varbūt tanī vietā vairs nav tik labi kā agrāk. Varbūt ne uzreiz, bet pēc desmit gadiem tur vairs nav tik labi, kā agrāk,” atzīmē Rībena.
Viņa uzskata, ka festivālu veidotāji pievērš par maz uzmanības pasākumu ietekmei uz vidi. Tāpat viņa noliedz uzskatu, ka zaļā domāšana ierobežo vai apdraud brīvību, un salīdzina to ar pusaudzi, kam jākārto istaba - tas nāk par labu gan viņa istabai, gan viņam pašam.
