Krāšņs Līgo un Jāņu vainags izdosies arī tad, ja tajā tiks ievītas rudzupuķes, pīpenes, sarkanais un baltais āboliņš, suņuburkšķi, papardes, kalmes, madaras, asinszāle, birztalu nārbulis, raspodiņš, vībotnes, magones un citi vasaras visgarākajās dienās ziedošie augi, kas Saulgriežu laikā ir plūcami.
Taču to vajadzētu darīt ar mēru un saudzīgi - arī visus bieži sastopamos augus nedrīkst plēst ar saknēm un nevajag noplūkt pēdējo krāšņo ziedu pļavā.
Vēl der paturēt prātā, ka Latvijā ir arī indīgi un bīstami augi – velnarutki, gundegas, latvāņi un citi augi, kurus labāk atstāt tur, kur tie ir.
Taču, atrodot dabā aizsargājamos un retos ziedus - piemēram, savvaļas orhidejas - naktsvijoles, dzegužpirkstītes, dzegužpuķes un dzegužkurpītes, kas dažkārt tiek nežēlīgi noplūktas un sietas krāsainajos jāņuzāļu pušķos -, tos vajadzētu baudīt nenoplūcot. Pie aizsargājamiem ziediem pieskaitāma arī meža un pļavas silpurene un jumstiņu gladiolas, kā arī aizsargājama ir Sibīrijas skalbe.
Saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likuma 12.pantu ir aizliegts īpaši aizsargājamos augus vai to daļas lasīt, noplūkt vai izrakt, kā arī aizliegts pārdot, dāvināt, kolekcionēt vai audzēt savvaļā ievāktus aizsargājamos augus. Šādas aizliegtas darbības ir administratīvi sodāmas, piemērojot naudas sodu kā fiziskām, tā juridiskām personām, līdztekus konfiscējot nelikumīgi iegūtos augus.
Lai pārliecinātos par to, kādus ziedus un augus labāk atstāt dabā nekā pīt Jāņu vainagā, iedzīvotājiem noderīgi ir ielūkoties materiālā par reto un aizsargājamo augu izskatu „Mīli ar acīm” vai foto galerijā "Aizsargājamie augi".