Jaunaudzē ietilpst koki līdz 40 gadu vecumam. Mežs atjaunojas gan dabiski, gan ar cilvēka palīdzību. Reizēm tiek veikta kailcirte ar sēklas koka atstāšanu, kad mežaudzi ar izteiktiem stumbriem atstāt dabiskajai atjaunošanai. Tādos gadījumos tiek atstāti vismaz 20 sēklas koki uz vienu hektāru. Paši kvalitatīvākie koki tiek atstāti pamīšus uz lauka, lai dabiskā ceļā tie palīdzētu iesēties sēklām visā platībā.
Kailcirtes būtība ir novākt ražu, sagatavot platību jaunajam mežam. Dažreiz nepieciešams pārliecināties, vai jaunais mežs ir, vai jaunā meža nav, jo reizēm gadās, kad formāli platība skaitās izcirtums. Tikai tad, kad kociņi ir saskaitīti, uzmērīti un tie atbilst visiem kritērijiem, drīkst šo vietu saukt par jaunaudzi.
Nocirstā mežā, kad raža ir novākta, ir jāsagatavo augsne ar vagām, kur mežam iesēties. Lai noteiktu koka vecumu, var izmantot mieturu saskaitīšanu vietā, kur koks sazarojas.
Ir jāskatās, kas te ir sanācis, vai kociņu skaits atbilst, vai ir pietiekošs koku skaits, lai platību atzītu par atjaunotu. Jābūt 3000 priedēm uz hektāru, lai mežu atzītu par atjaunotu, respektīvi, lai šo platību nosauktu par mežu.
Tiesa, mežzinis dienām ilgi neskaita kociņu pēc kociņa, lai noskaidrotu to blīvumu. Ir veids, kā šo uzdevumu izdarīt ātrāk.
25 kvadrātmetru lielā parauglaukumā, kura rādiuss ir 2,82 metri, saskaita kociņu skaitu un pareizina ar 400, jo 25 kvadrātmetri ir 1/400 no hektāra. Uz hektāra jābūt vismaz četriem parauglaukumiem, pēc kuriem tiek veikti aprēķini.
Lai tiktu izpildīta prasība, ka uz vienu hektāru jābūt 3000 kociņiem, vienā parauglaukumā ir jābūt vismaz astoņiem kociņiem.
Parauglaukumos skaitot kociņus, ir jāņem vērā, tas, lai mazās priedītes viena no otras nebūtu tuvāk par 50 centimetriem un kociņam ir jābūt vismaz 0,1 metru garam, un to mēra līdz pumpuram, nevis skujas galam.
Izcirtumā, kuru apciemoja LTV raidījums "Vides fakti", tika pieņemts lēmums ļaut mežam dabīgi atjaunoties. Kad mežzinis veica platības apsekošanu, bija bažas, ka šajā teritorijā varētu būt nepietiekams jauno kociņu skaits un tāpēc papildus tika iestādīti kokaudzētavas stādi. Tādējādi norma ir izpildīta un kailcirte tiek pasludināta par jaunaudzi.
Kādā citā kailcirtē raidījums "Vides fakti" novēroja, ka sēklas koki nav atstāti un mežs ir stādīts mākslīgi.
Nav viennozīmīgas atbildes par to, kāds mežs ir labāks - tāds, kurš dabīgi iesējies, vai tas, kas ir mākslīgi stādīts. Ir jāvērtē katra konkrētā situācija, jo jaunaudzi ietekmē aizzēluma lielums, avenes un dažādas graudzāles.
Mākslīgi atjaunot mežu ir finansiāli dārgāk, bet tas ir vieglāk kopjams, un ir lielāka pārliecība, ka tas tiešām izaugs, jo stādaudzētavas stādi ir augstas kvalitātes, taču tas nenozīmē to, ka pēc koka iestādīšanas var mierīgi gaidīt 100 gadus. Tāds, starp citu, ir viens no mītiem par mežiniekiem, ka pēc nociršanas atliek iestādīt mežu un nekas vairāk nav jādara.
Ja mežu nekops, tad nekas vērtīgs arī neizaugs. Mežs ir jāsāk kopt no paša agra sākuma, un raidījumam "Vides fakti" bija izdevība redzēt mežu, kur pirmā kopšana jau bija notikusi - nopļautas avenes, graudzāles un krūmi, kas traucē priežu augšanai.
Mežkopis, kas ciena sevi un mežu, parasti to dara rudenī. Pavasarī iestāda, bet platību pieņem rudenī, jo tad viņam pašam ir pārliecība, ka mežs ir pirmo vasaru audzis, un viņš redz, ka augšana ir notikusi.
