Jaunajā ziņojumā par vides stāvokli Eiropas Vides aģentūra arvien norāda uz draudiem saistībā ar gaisa piesārņojumu. Tāpat izcelti tādi vides draudi kā bioloģiskās daudzveidības samazināšanās līdz ar intensīvāku lauksaimniecību un urbanizāciju, kā arī valstu iekšējo saldūdens sistēmu pasliktināšanās. Ziņojumā gan arī ir uzteikti vides un klimata politikas pasākumi dalībvalstīs rūpnieciskā piesārņojuma un gaisa piesārņojuma mazināšanā, kā arī atkritumu apsaimniekošanā. Taču vienlaikus vides problēmas nemazina bažas par nākotni.
"Eiropa joprojām saskaras ar būtiskiem izaicinājumiem un virkni jaunu vides problēmu, kuras ir saistītas ar neilgtspējīgām ražošanas un patēriņa sistēmām. Tāpat problēmas saistītas ar mūsu domāšanu par enerģijas, transporta, pārtikas un lauksaimniecības sistēmām, kurām ir jādarbojas arī vides labā. Un mums ir jārisina šie jautājumi globālā kontekstā," norāda aģentūras izpilddirektors Hanss Breininks.
Ziņojumā secināts, ka 60% aizsargājamo sugu un 77% dažādu biotopu veidu ir nelabvēlīgs aizsardzības statuss. Un Eiropas Savienībai (ES) diez vai izdosies sasniegt uzstādīto mērķi apturēt bioloģiskās daudzveidības zudumu līdz 2020.gadam. Veselības un labklājības jomā iedzīvotājiem joprojām nopietns apdraudējums ir gaisa piesārņojums pilsētās. Aprēķināts, ka 2011.gadā gaisa piesārņojums Eiropas Savienībā ir izraisījis teju pusmiljonu pāragras nāves gadījumu.
"Pēc ziņojuma var skaidri secināt, ka turpmāk investīciju kritērijiem jābūt saistītiem ar oglekļa dioksīda mazināšanu, resursu efektivitāti un arī mazāku to izmantošanu. Tāpat, veicot ieguldījumus, jāņem vērā ekosistēmu vajadzības un resursu limiti, kā arī cilvēku veselībai un labklājībai jābūt pamatā," uzsver Breininks.
Pētījumā secināts, ka ES trūkst koordinācijas attiecībā uz regulējumiem, kas skar dažādus videi kaitējošus procesus. Eiropas Komisijas vides, jūrlietu un zivsaimniecības komisārs Karmenu Valle norādīja, ka jaunais vides ziņojums ir starta līnija dalībvalstīm tiecoties pēc tīrākas vides, jo likmes ir ļoti augstas:
"Mēs vēlamies uzlabot ražošanu tā, lai tā radītu pēc iespējas mazāk atkritumu un jau ražošanas procesā tiktu domāts par produkta ietekmi uz vidi, ne tikai brīdī, kad tas nonāk atkritumos, bet visa tā dzīves cikla laikā. Arvien pārlieku daudz dzīvību ir priekšlaicīgi saīsinātas tieši sliktās gaisa kvalitātes dēļ. Mūsu galvenais mērķis ir samazināt šo nāves gadījumu skaitu, kas saistīti ar gaisa piesārņojumu."
Vēl jaunajā Vides aģentūras ziņojumā, kas tiek publicēts reizi piecos gados, konkrēti Latvijas vides stāvoklis novērtēts kā labs, bet minēta mežu un zivju resursu pārāk lielā izmantošana, kā arī potenciālu apdraudējumu varētu radīt jūras resursu aizvien lielāka izmantošana. Tāpat Latvijā nepietiekami pārraudzītas aizsargājamās teritorijas, kā arī nenotiek agresīvo invazīvo sugu efektīva apkarošana.
