Zinošākie vides aizsardzības aktīvisti, apzinoties, ka šīs direktīvas jau gadu desmitiem ir Eiropas dabas aizsardzības stūrakmens, saklausījuši šajos vārdos draudus, proti, ideju, ka turpmāk vides likumdošana varētu būt pārskatīta un kļūt mazāk stingra. Aktīvisti gan nenoliedz, ka ikviena dokumenta pārskatīšana ir apsveicams un vēlams solis, tomēr viņiem licies aizdomīgi, ka pirms direktīvu izvērtēšanas jau ir pieņemts lēmums tās mainīt.
Saskaņā ar nevalstisko organizāciju nostāju, lielāka uzmanība būtu jāvelta nevis esošo direktīvu pārskatīšanai un modernizēšanai, bet drīzāk jāgādā par to pienācīgu īstenošanu ikdienā.
Atbildot uz šādām bažām, Eiropas Komisijas Vides direktorāta vadītājs Karls Falkenbergs Latvija Radio raidījumam „Zināmais nezināmajā” norāda uz tehnoloģiju attīstību arī vides jomā: „Nedomāju, ka pārskatīt jau eksistējošo likumdošanu, konkrēti dzīvotņu un putnu direktīvas, būtu kas slikts. Tās ir vienas no vecākajām direktīvām Eiropas Savienībā, tām ir vairāk nekā 30 gadu. Tādēļ pārskatīšanai ir pozitīva administratīva pārskatīšana. Ir jāizvērtē, kā šī likumdošana darbojas, vai tā sasniedz savus mērķus, vai tā ir piemērota pareizajās vietās un vai tā ir pietiekoši pārskatāma. Ir jāņem vērā kaut vai tas, ka šīs direktīvas tika izstrādātas laikā, kad Eiropā vēl nebija tik plaši pieejama zemes novērošana no satelītiem. Šobrīd tā pamatīgi atvieglo kaut vai prasīto ziņojumu iesniegšanu un izskatīšanu.”
Viņš gan apzinās aktīvistu satraukumu, tomēr to dēvē par bailēm no lēmumu pieņemšanas procesa Briselē: „Ir tiesa, ka Eiropas Komisija ierosinot sniedz priekšlikumus, kādus tālāk pieņem vai nepieņem padome un parlaments. Un ne reizi vien Eiropas Komisijas priekšlikumi tiek pieņemti nedaudz citādā interpretācijā.”
„Taču likumdošanas modernizēšana nenozīmē prasību pazemināšanu vai ambīciju vai standartu samazināšanu,” apgalvo Vides direktorāta vadītājs.
Citādāk gan uzskata vienas no vecākajām un vadošajām vides organizācijām pasaulē, Pasaules dabas fonda Eiropas Politikas biroja direktors Tonijs Longs: „Signāls, ko stājoties amatā, raidīja jaunais vides komisārs, darīja uzmanīgu ne vienu vien vides aizsardzības aktīvistu. Viņš jau pagājušajā novembrī pauda, ka esošās direktīvas ir jāmodernizē un jāapvieno. Man ir sajūta, ka nevalstiskās organizācijas, to izdzirdot, reaģēja ar nelielu pauzi un jautājumu: „Paga, paga, ko tad tas īsti nozīmē?” Tas tad laikam ir tas, kas slēpjas zem vārdiem "direktīvu izvērtēšana". Patiesībā jau tiek runāts par to apvienošanu, un tas mūs visus pamatīgi satrauca. Tas lika aizdomāties par to, kas tad īsti ir komisijas darba kārtībā. Vai patiešām pastāv drauds, ka likumdošana kļūs atvieglotāka? Šobrīd ir ļoti svarīgi būt stipriem savu uzskatu paudējiem, un jāsaka visiem kopā, cik svarīgas ir šīs direktīvas.”
Lai gan izskanējis viedoklis, ka putnu un dzīvotņu direktīvas ir novecojušas, tomēr viņš skaidro, ka dzīvotņu direktīva pieņemta salīdzinoši nesen un ir ļoti moderns dokuments: „Tā nekādā gadījumā nenes vēstījumu, kas bija izplatīts pirms vairākām desmitgadiem, proti, ka dabas aizsardzība nozīmē pilnīgu tās neaizskaršanu un neizmantošanu. Dzīvotņu direktīva nesaka „Rokas nost no aizsargājamām teritorijām, tajās nekāda darbība nevar notikt!”, gluži pretēji - tās nu jau aptver 20% no Eiropas sauszemes teritorijām.”
Piemēram, aprēķināts, ka aizsargājamo teritoriju tīkls „Natura 2000” jau devis arī ekonomiskos ieguvumus vairāku miljardu eiro apmērā. Neviens cits reģions pasaulē nevar lepoties ar tik plašu aizsargājamo teritoriju tīklu. Cits jautājums, cik godprātīgi to apsaimniekojam un vai visām šīm teritorijām bez aizsardzības statusa piešķiršanas izveidojam arī aizsardzībai pienācīgus apsaimniekošanas plānus. Ja visas „Natura 2000” teritorijas gan sauszemē, gan jūrā tiešām arī tiktu atbilstoši apsaimniekotas, tad gan ekonomisko, gan ekoloģisko veiksmes stāstu būtu daudz vairāk.
Esošā likumdošana, ja tai piemēro stingras prasības, kuras vēlāk arī ievēro, var patiešām uzlabot vides stāvokli, liecina nesen Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības publicētais Sarkanais saraksts par tieši Eiropas jūrās mītošajiem organismiem.
Lai arī tajā teikts, ka 7,5 procenti Eiropas ūdeņos mītošo zivju sugu ir uz izzušanas robežas, tajā lasāmi arī vairāki veiksmes stāsti. Publikācijas rezultātus skaidroja savienības Globālo sugu programmas izpilddirektors Žans Kristofs Vī: „Šī saraksta galvenā vēsts ir tāda, ka mums ir liela problēma – mēs joprojām zaudējam dabas daudzveidību, taču ir vērojams arī progress. Līdz ar to ziņojums ir tāds divējāds: ir problēma, bet ir arī to risinājums. Vienmēr ir biedējoši, redzot konkrētu skaitli, kas liecina par apdraudētajām vai uz iznīkšanas robeža esošajām sugām, kaut vai haizivis un rajas. Tas ir prātam neaptverami, ka 40% Eiropas ūdeņiem piederīgās haizivis un rajas ir kritiski apdraudētas un par medūzām mums nemaz nav ziņu. Citām zivīm klājas labāk, piemēram, mencai. Un tas ir satraucoši ne tikai zivju dēļ, bet arī tāpēc, ka mazāk zivju nozīmē arī mazāk darbavietu, mazāk saimniecisko darbību.”
Taujāts, kāpēc mencas un tunča gadījumā situācija ir labāka, viņš norāda uz veiksmīgāku politiku un regulējumu: „Jā, stāsts ir par kvotām, stingru regulāciju, politiku, kaut vai to, ka netiek atļauta zveja visa gada garumā un pēc sirds patikas. Regulācija ir tas, kas ļauj mums nosargāt konkrētas sugas ne tikai jūrā.”
Žans Kristofs Vī arī norāda, ka šis ir stāsts par dažādām interesēm, tostarp pastāv lobijs, kas aizstāv lielākus zvejas apjomus. „Tas, ko mēs ar šo Sarkano sarakstu mēģinām panākt, ir ilustrēt situāciju, turklāt dati ir iegūti nevis no mazām nevalstiskajām organizācijām vai interešu grupām. Mūsu interesēs nav kaitēt zvejniekiem, mēs iesaistām faktu vākšanā ne tikai zinātniekus, bet arī zvejniekus. Mūsu mērķis ir lēmumu pieņēmējiem piedāvāt skaidrus un objektīvus datus.”
Arī ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir iespēja paust savu viedokli, parakstoties dabas trauksmes mājas lapā www.naturealert.eu vai arī Latvijas ornitoloģijas biedrības mājas lapā www.lob.lv.
