Vides aizstāvji: Straujuma virza mežu ekosistēmai nedraudzīgu plānu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Jaunais Lauku attīstības plāns, kas tapis Zemkopības ministrijas (ZM) paspārnē, neatbilst mežu ekosistēmas vajadzībām, norāda vides aizstāvji.

Tā vietā, lai atbalstītu mežsaimniecību, kas būtu videi draudzīga un izglītotu cilvēkus, plāns atbalsta tos mežu īpašniekus, kas veido kailcirtes un pēc tam vēl sniedz finansiālu atbalstu to kopšanai, nevis domā par ilgtspējīgu un ekoloģisku saimniekošanu. Ministrija vēl gatava pārrunāt jautājumus, tomēr uzskata, ka šis ir jaunais dokuments, kurā primāra ir mežu ekosistēma, nevis ekonomiskās intereses.

„Malā vajadzīgi krūmi, lai lauku vējš un karstums mežmalā nobremzētos. Lai mežā izveidotos savs mikroklimats, kas tam labāk patīk. Mežs izdomājis, ka apkārt vajag kažoku, lai neko nepūš iekšā un viņš tur labi jūtas. Turklāt, ja uz lauka ir iznācis zaķis, tad viņš tur var paslēpties no lapsas,” skaidro meža īpašnieka Ziedonis Vilciņš.

Viņš, rādot savu mežu, stāsta, ka pareizi, ja meža malā aug krūmi. Tos ierobežojot būtu jāizcērt atsevišķas kabatas, nevis visa krūmu josla uzreiz. Saimnieka īpašumā ir ap 1000 hektāru meža, un šī ir saimniecība, uz kurieni mežsaimnieki brauc mācīties, kā pareizi kopt mežu, saglabājot meža ekosistēmu un rīkojoties ekoloģiski atbildīgi. Tas nozīmē, ka mežā, kur aug arī simtgadīgi koki, netiek veidotas kailcirtes, bet izcirsti koki izlases kārtībā.

Staigājot pa mežu, nonākam pie divām simtgadīgām eglēm. Katra vairāk kā pusmetru resna. „Šeit ir brīnišķīgā lieta, ka no šādas egles var iznākt pieci kārtīgi resnie baļķi. Tā ir lielākā nauda, ko no šāda koka var paņemt. Ja es nozāģēju tievāku, tad tur paliek tievais, no kura nesanāk dārgais baļķis. Ja pavisam tievu, tad der tikai apakšgala. Koki jāzāģē ir resni, 30-40 cm diametrā, tad to var visā garumā izmantot pa dārgo,” skaidro Vilciņš.

Ekoloģiski saimniekojot, Vilciņš jau gadiem nav stādījis mežu. Veidojot izlases cirtes, izdevumi koku izvešanai ir nedaudz lielāki - apmēram viens lats par kubikmentru. Vilciņš norāda, ka tagad viņš var rēķināt, kādiem kokiem ir tirgū laba cena un tad tos arī cirst. Tomēr līdz šim viņa ekoloģiskā saimniekošana nav nesusi viņam atbalstu no valsts. „Netaisnīgi tas ir, es domāju, ka man principā pienāktos divreiz vairāk atbalsts no ES vai no mūsu pašu plānotiem pasākumiem. Bet es neesmu ļaunatminīgs. Ja nedod, tad nedod, es zinu, kas man jādara, un es to daru,” saka Vilciņš.

Viņam atbalstu varētu paredzēt lauku attīstības dokumentā, ko pašlaik izstrādā ZM. Pasaules dabas fonda (PDF) Latvijā direktors Jānis Rozītis uzsver, ka pašlaik gan viss atbalsts ir ekonomisko interešu atbalstam, kas neiet roku rokā ar vides prasībām un vajadzībām labākai un atbildīgākai mežsaimniecībai pat sadaļā, kas tieši domāta mežu ekosistēmas noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai. „Jebkura Latvijas iedzīvotāja nauda tiek novirzīta uz mežsaimniecībi, kas nav ne videi draudzīgi, nedz arī nes sabiedriskos labumus. Pamatā joprojām tiek sniegts atbalsts kailcirtēm. Mežu īpašnieks ir nocirtis mežus kailcirtei, ir guvis ienākumus, tos notērējis. Un mēs viņam nākam ar atbalstu, kas ir tikai un vienīgi ekonomiskas intereses,” norāda Rozītis.

Tāpat PDF uzsver, ka nav veikti pētījumi par to, kādā stāvoklī Latvijā ir privātie meži, tāpēc nevar apgalvot, ka baltalkšņu un apšu izciršana ir vēlama. Arī šīs audzes ir būtiskas mežu ekosistēmai un bioloģiskajai daudzveidībai, lai gan kokrūpniecībā šie koki neskaitās augstvērtīgi. Turklāt šāds atbalsts tikai vairos kailciršu skaitu tā vietā, lai veidotu, piemēram, mikroliegumu.

ZM valsts sekretāra vietnieks Aivars Lapiņš uzsver, apsvērumus varētu ņemt vērā, tomēr finanšu plānā un galvenajos nosacījumos būtiskas pārbīdes neredz. „Agrāk bija mežu ekonomiskās vērtības uzlabošana, tas vairs nebūs, un tā vietā nāks uz vidi orientēti pasākumi. Vides maksājumu tur ir pietiekami daudz un, tas kopējais līdzsvars tomēr nepatīk vides organizācijām, kas tomēr ir balstīts uz ekonomiskajām prioritātēm, nevis kā tas ir citās Eiropas valstīs,” saka Lapiņš.

Kamēr vides aizstāvji vēl cer uz vienošanos, ministre Laimdota Straujuma jau paspējusi pateikt, ka dokuments ir gatavs, lai to iesniegtu Eiropas Savienībā. Ja Latvijā vides ekoloģija plānā neparādīsies, vides eksperti cer, ka Eiropa šajā jautājumā ieviesīs izmaiņas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti