LTV raidījums "Vides fakti" blakus Straupes pienotavai pie Braslas upes novēroja, ka no uzņēmuma izvilkta caurule, pa kuru ūdenī nonāk bālgans šķidrums.
Vietējie iedzīvotāji, kuri gan nevēlas runāt kameras priekšā, jo mazpilsētā visi viens otru pazīst, raidījumam "Vides fakti" stāsta, ka šādas lietas tur notiekot jau gadiem. Ar lielām grūtībām, vienojoties, ka neizpaudīsim cilvēka vārdu un nerādīsim seju, sarunai piekrīt kāds apkārtnē dzīvojošs makšķernieks:
"Tas notiek gadu gadiem ilgi, cik es braucu makšķerēt uz Braslas upi, tik tas notiek. Regulāri var redzēt, ka upē tek iekšā, sauksim to par balto pienu. Var redzēt, kā aizaug upe lejpus pienotavas. Upe aizaug ar ūdens zālēm, kas liecina, ka piesārņojums ir liels.
Vakar bija viens makšķernieks piebraucis un iegājis pienotavā. Priekšnieku nav saticis, bet darbinieki esot tikai pasmējušies un teikuši, kur tad mēs citur lai liekam pienu, jo krīze esot piensaimniecībā, tāpēc jāgāž upē."
Makšķernieks atzīst, ka zivju skaits upē lejpus pienotavas esot sarucis. Brīdī, kad raidījuma "Vides fakti" filmēšanas grupa tuvojas notekcaurulei, kas ievadīta upē, no pienotavas puses tiek pārmests par atrašanos privātīpašumā: "Nevar staigāt, tā ir mūsu teritorija."
Paiet laiks, kamēr izdodas vienoties, ka atrašanās tauvas joslā ir likumīga un tur jebkuram ir tiesības brīvi pastaigāties. Tālāk viss norit mierīgi un pienotavas vadītājs ir gatavs sniegt interviju un kameras priekšā paskaidrot, kas īsti notiek un izrādīt pirms aptuveni diviem gadiem izbūvētās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas.
"Mums ir izbūvētas pilna komplekta attīrīšanas iekārtas. Notekūdeņi, kas nāk no ražošanas procesiem tek cauri pilnam attīrīšanas ciklam, mehāniskā, ķīmiskā un gala bioloģiskā attīrīšana un pēc tam tiek ievadīts upē Braslā," pastāstīja piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības “Straupe” valdes priekšsēdētājs Imants Balodis.
Baloža kungs stāsta, ka šādai darbībai esot saņemtas visas nepieciešamās atļaujas.
Tikmēr vietējie iedzīvotāji sūdzas ne vien par bālgano šķidrumu, kas ieplūst upē, bet arī par nepatīkamu smaku, kas reizēm nāk no pienotavas.
"No kā tas ceļas, neesam tik gudri, lai pateiktu. Mums liekas, ka tā ir smarža, ko rada ķīmija, ko pievieno attīrīšanas iekārtai. Varbūt tas izdala savu smaržu," pieļauj Imants Balodis. Pienotavas valdes priekšsēdētājs noraida pārmetumus, ka Braslas upē tiek ievadīti pietiekamā mērā neattīrīti notekūdeņi. Bālganais šķidrums nekādā gadījumā neesot piens.
Viņš arī atzīstas, ka attīrītā viela upē tiek iepludināta katru dienu aptuveni astoņas stundas, izņemot svētdienās.
"Regulāri, kā noteikts noteikumos, ar Vides pārvaldi ņemam analīzes, sūtam tās uz pārvaldi. Analīzes ņem sertificēta organizācija, kaut kādos rādītājos kaut kādas novirzīties ir, bet tās ir diezgan nebūtiskas," sacīja pienotavas vadītājs Balodis.
Tiesa, regulāri veikt analīzes un par tām arī maksāt pienotavai uzdevis Valsts vides dienests (VVD), kurš paralēli arī pats ņem ūdens paraugus. VVD redzeslokā Straupes pienotava nonākusi jau vairākus gadus atpakaļ. "Šobrīd var teikt, ka Braslas upē nonāk nepietiekami attīrīti notekūdeņi, taču šīs robežvērtības ir tuvu pieļaujamām normām," norāda VVD pārstāve Jūlija Ņikitina.
VVD gan neatklāj kādas tieši normas tiekot pārsniegtas, argumentējot, ka mērījumi neesot veikti pietiekami ilgā laika periodā, lai no tiem varētu izdarīt objektīvus secinājumus. Dienestā vien tiek paskaidrots, ka notekūdeņi tiek attīrīti aptuveni 90 procentu apmērā no pieļaujamām normām.
"Vides aizsardzības likuma 67.pants nosaka, ka sabiedrībai ir tiesības iegūt informāciju. Vides aizsardzības likums arī nosaka, ka valsts vides institūcijām ir jāveic monitorings jeb uzraudzība, sevišķi, ja ir runa par tādām potenciālām piesārņotām vietām kā pienotava. Ne tikai mums ir tiesības saņemt informāciju par to, kā uzraudzība notiek, bet arī mums ir tiesības saņemt analīžu metodes, ar kādām strādā, lai neizvēršas kaut kādas fikcijas," pavēstīja Vides aizsardzības kluba (VAK) prezidents Arvīds Ulme.
Raidījuma "Vides fakti" rīcībā ir nonākuši pirms aptuveni gada kādas privātpersonas veikti mērījumi sertificētā laboratorijā. Tie atklāj, ka Braslas upē slāpekļa daudzums vairākas reizes pārsniedz pieļaujamās normas.
Tas savukārt nozīmē, ka zivīm šī nav labākā vieta dzīvošanai. "Tas nozīmē, ka tās iestādes, kas to kontrolē vai nu negrib, vai nevar to lietu izbeigt. Kāpēc tas tā ir, es varu tikai minēt. Vai nu cilvēki pilnīgi nedara savu darbu, vai viņi saņem kaut kādu atalgojumu, ka viņi to nedara, citādāk nevar būt," uz sajūtu, ka tiek piesegtas nelikumības, uzskata vietējais iedzīvotājs.
VVD skaidro, ka vēsturiski pienotava uzbūvēta ne tajā labākajā vietā, proti, upes aizsargjoslā. Mūsdienās šādas celtnes te nemaz nevarētu būvēt.
Tas gan nenozīmē, ka esošā rūpnīca būtu jāslēdz. VVD pērnā gada upes ūdens monitoringa rezultāti rāda, ka Straupes pienotavas ietekme uz upes ūdens kvalitāti neesot būtiska. Upes ūdens kvalitāte pat esot uzlabojusies, salīdzinājumā ar iepriekšējos gados veiktajām analīzēm.
Tomēr "šobrīd pret uzņēmumu ir uzsākta administratīvā lietvedība, kārtējo reizi tas ir brīdināts par savām darbībām un notiek pārrunas ar vadību. Ņemot vērā faktu, ka divu trīs gadu laikā uzņēmums ir ieguldījis notekūdeņu attīrīšanas sistēmas uzlabošanā, pārvalde skatās kopskatā uzņēmuma labo gribu un vēlēšanos situāciju mainīt, tāpēc šobrīd nekādas soda sankcijas kā vien brīdinājumi, nav izteikti," sacīja VVD pārstāve Jūlija Ņikitina.
Skaidrs, ka valstij ir vajadzīgi ražojoši uzņēmumi, kas nodrošina cilvēkus ar darbu, bet jautājums paliek atklāts, cik ilgi valsts ir gatava ar tiem auklēties, pievērt acis un cik lielā mērā tiek upurētas vides intereses.
Tāpēc VVD devis pienotavai mēnesi laika, lai izstrādātu jaunu plānu esošās attīrīšanas sistēmu uzlabošanai. Tikmēr raidījums "Vides fakti", apsola, ka arī turpmāk sekos līdzi notikumiem Braslas upē.
