Video: Skaistkalnē izmēra vienu no karsta kritenēm

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Skaistkalnes pusē karsta kritenes ir novērojamas īpaši bieži. Pārfrāzējot seno ģeologu teicienu par prātu un āmuru, raidījums "Vides fakti" Skaistkalnes pusē ieradies ar uzgriežņa atslēgu un nedaudz neprātu meklēt karsta kritenes.

Skaistkalnē ir visvairāk novērojamas vietas, kur var pazust zeme zem kājām un ne tikai zeme - arī šķūņi, ūdens mucas, bumbieres, zirgi un pat mājas. "Šī, kā redzams, vienā strīpā ir kustīga vieta, tepat netālu atrodas slavenā šķūņa kritene, strauta kritene, mucas kritene, kā arī daudz, daudz mazāku kriteņu. Viss ir šajā vienā rajonā, kas nozīmē, ka šeit ir ļoti strauji pazemes ūdeņi. Šeit karsta process vēl turpinās, te, ja labi ieskatās, zeme ir ielūzusi un šeit vēl krastu grūst, līdz nostiprināsies izveidoties apaugums un tad tā uz ilgāku laiku ieņems savas patiesās formas," stāsta Skaistkalnes novada vides gide Laima Indriķe, kura teorētiski pieļauj, ka, ejot pa Skaistkalni, jebkurā katrā brīdī cilvēks var iebrukt. Tiesa, praktiski tas vēl nav noticis.

Kritenes veidojas pazemes ūdens straumju dēļ, kas šķīdina 10-15 metru dziļumā esošo ģipsi. Šis ir simtiem, tūkstošiem, pat miljoniem gadu ilgs process, bet, lai to labāk izprastu raidījums "Vides fakti" veica eksperimentu.

"Šobrīd ir tā, ka ledus pilda ģipša funkciju. Šeit ir smilts, augsne un skaistumam vēl zālīte. Jā, veģetācija un kārtīgā, gruntīgā karsta procesā visam ir jāiziet pa caurumu, jo karsta kritenēs tik tiešām mēdz būt sakrituši augšējo iežu augsnes materiāli. Mēs nedaudz simulēsim situāciju, kad virszemes ūdens reāli iekļūst zemē, bet problēmas ir vairāk ar to, ka grūst tas, kas ir apakšā, šie veidojumi tiek pastiprināti skaloti. Tas ir slikti, ja gruntsūdeņi nedaudz svārstās: sauss - mitrs, sauss - mitrs. Tad šajā vietā šķīst, šķīst, šķīst un izveidojas caurums, tas neiztur pārsedzošo iežu svaru un blaukš iekšā viss," skaidro Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pamatiežu ģeoloģijas katedras vadītājs Ģirts Stinkulis.

Pasaulē dziļākās kritenes pārsniedz 200 metru dziļumu, bet kriteņu alu kopējais garums var būt pat 500 metru. Salīdzinājumam, Doma baznīcas augstums ir 87 metri. Latvijā tik lielu kriteņu nav, bet tā bez brīdināšanas var izveidoties jebkurā vietā.

Vietējā iedzīvotāja Inga Skaistkalnē raidījumam "Vides fakti" rāda pamatus un krūmus, kur cilvēki bija plānojuši celt māju, taču pārdomājuši, jo atrodas bīstamā teritorijā: "Mums šī zemes teritorija ir diezgan piepildīta ar kritenēm. Viena no piecām iekrita 2003.gadā.

Skaistkalnes novada vides gide Laima Indriķe atzīst, ka bīstamība palielināsies, tiklīdz kāds izdomās iegūt un rakt ģipsi: "Tad mēs nevaram paredzēt, kur šie tukšumi sāks izveidoties."

Kriteņu zonā ietilpst Skaistkalne, Bārbele un Kurmene, bet šobrīd ir izpētītas divas iespējamās ģipšakmens atradnes, kuras katra ir vairāku simtu hektāru platībā un būvmateriālu ražotājs "Knauf" ir iegādājies zemi aptuveni 240 hektāru platībā vienā no šīm atradnēm.

"Otra atradne Skaistkalne, kas ir pamatīgi izpētīta un, kas jau ir iekļauta valsts nozīmes sarakstā atrodas uz Latvijas valsts mežu (LVM) zemēm. Knaufs darbojas Salaspilī un tuvākajā karjerā, kuru viņi izstrādā, ir vēl rezerves apmēram 20 gadiem. Ja ieguves temps būs kā šobrīd, mūsu pusē darbi varētu sākties ne ātrāk kā pēc 20-30 gadiem. Tās ir valsts bagātības un vajadzīgs būvmateriāls, un likumā noteiktajā kārtībā viss varēs notikt," sacīja Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs Rihards Melgailis.

Pirms varētu tikt dots atbalsts ģipša ieguvei, būtu jārīko publiskā apspriede, vides ietekmes novērtējums un vēl daudzas formalitātes, bet vietējie iedzīvotāji gan ir nobažījušies par iespējamo ģipša ieguvi. No malas kāda vieta izskatās vienkārši skaista un gleznaina, taču tā vienlaikus ir sausā kritene, kuras dziļums ir deviņi metri. Tomēr ir kāda kritene, meža vidū, kuras dziļumu tā arī vēl nav izdevies izmērīt. Tāpēc prātā nāk dulla ideja - izmērīt slapjās kritenes dziļumu, kas izrādās 7,5 metri, to paveicot ar laivu. Ģeogrāfijas grāmatās var veikt jaunu ierakstu, Skaistkalnē ir aptuveni 50 kriteņu, bet Mēmeles otrā krastā to ir Biržu reģionālajā parkā to skaits ir 9000. Ir vērts atbraukt uz Skaistkalni un redzēt karsta kriteņu epicentrus Baltijas valstīs. Tie ir Skaistkalnē un blakus esošajos Biržos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti