"Šādu būvgružu kaudzes, pilnīgi pielauju, var izveidot divās nedēļās. Protams, pa sīkumam vēl klāt ir nācis, bet pamats ir kādu divu nedēļu jautājums," Latvijas Televīzijas raidījumam "Vides fakti" stāsta Rīgas Pašvaldības policijas Kurzemes pārvaldes priekšnieka vietnieks Edgars Cibulis.
Viņam iebilst Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš: "Nu, beidziet stāstīt, šādas kaudzes nevar rasties, nevienam nemanot! Jautājums, kā šeit ir bērts? Sistemātiski bērts, sabiedrībai vajag meklēt, stāstīt, rādīt!"
"Šī vieta ir Rīgas Domei piederoša zeme"
raidījumam "Vides fakti" pavēstīja Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktora vietniece un resursu kontroles daļas vadītāja Marija Mileika. Viņa arī skaidro, ka šādas ainas veidojas tad, ja teritorijas īpašnieks neseko līdzi tam, kas notiek viņa īpašumā.
Nav tā, ka šīs zemes, uz kurām izgāzti būvgruži, nevienam nepiederētu. Tā ir īpašnieka atbildība, ka tomēr savu īpašumu ir jāapsaimnieko un jāseko lidzi, kas notiek īpašumā. Ja tas netiek darīts, rezultātā rodas šādas vietas, kuras tiek piesārņotas.
Foto: LTV raidījums "Vides fakti"
Šobrīd Latvijā nelegālo būvgružu bizness plaukst un šajā jautājumā valstī nav sakārtotas sistēmas. "Vides fakti" iedzīvotājiem iesaka jautāt būvgružu pieņēmējiem pēc licences un atkritumu poligonā izdotas pavadzīmes. Tā kā nelegālo būvgružu izgāšana notiek sistemātiski, tad viens no variantiem varētu būt videokameru izvietošana pēc pirmajiem gadījumiem un mēģināt pieķert vainīgos atkārtotos mēģinājumos.
"Video kameras ielikt var. Jābūt kādai piesaistei, lai kāds no cilvēkiem var vērot. Šīs kameras arī var pazust, tāpēc ir jāseko līdzi. Un šis pasākums nav tik viegli izveidojams. Iespejams, īpasniekiem ir pārāk liela teritorija." tā par video kameru izvietošanu atbild Rīgas Pašvaldības policijas pārstāvis Cibulis.
"Iedzīvotaji nezina, kas ar informāciju tiek darīts, policija plāno patruļu izvietošanu šādās vietās. Ir bijuši gadījumi, kad pēc informācijas saņemšanas, ir rīkoti slēpņi, tātad novērojam šo vietu, lai varētu pieķert transporta līdzekļu vadītajus. Vislabākais variants, ja aculiecinieki nofotogrāfē. Ja neizdosies tajā pašā brīdī saukt pie atbildības, tad policijai ir pietiekami daudz instrumentu, lai noskaidrotu, kas vadīja transporta līdzekli un iegūt pierādījumus, lai šo personu sauktu pie atbildības," turpina Cibulis.
Pagājušajā gadā ir sastādītas 12 administratīvās lietas.
Juridiskām personām likums paredz pat transportlīdzekļa, ar ko ir izdarīts administratīvais parkapums, konfiskāciju. Savukārt naudas sods juridiskām personām noteikts līdz 2900 eiro.
"Attiecībā uz sodiem, man liekas, ka tiem jābūt pietiekami stingriem - līdz pat piespiedu darbam. Brīdī, kad tas ar rokam ir jāsavāc, tad arī zinās, ko tas nozīmē. Citādāk sanāk, visa Latvija talko – šo nevar savākt," saka Ozoliņš.
Pieminētajā būvgružu laukumā aizsākta akcija "Pieķer būvgružotāju!"
Iedzīvotāji aizcināti ziņot par nelegāli izgāztiem būvgružiem raidījumam "Vides fakti", "Eco Baltia vide", vai policijai. Pirms tam vēlams nofotogrāfēt izgāztuvi un noteikt tās koordinātas. Savāktie dati tiks kartēti un iesniegti Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputātiem, kuri šobrīd strādā gan pie Būvniecības, gan Atkritumu apsaimniekošanas likumu grozījumiem.
Foto: LTV raidījums "Vides fakti"
"Eco Baltia grupa" valdes priekšēdētājs Māris Simanovičs rosina Administratīvajā pārkāpumu likumā paredzēt policijai tiesības apstādināt automašīnas un kontrolēt dokumentus uz ceļa: "Elementāra kārtība nepieciešama arī šajā nozarē un jāievieš dokumentācija. 21.gadsmitā nevajadzētu būt problēmai katrai kravai izdrukāt pavadzīmi – no punkta "A" uz punktu "B". Ja novirzās no kursa, tad, ko ar būvgružiem dara šeit?"
