Asociētā profesore Silvija Umbraško 2000. gadu sākumā veica apjomīgu pētījumu Latvijas skolās par stājas problēmām jauniešu un bērnu vidū. Secinājumi bija visai nepatīkami. “Izteikti asimetriskie parametri tika noteikti 42% mazāka vecuma bērniem. Pieaugot vecumam, jau 18 gados, asimetrijas pieauga līdz pat 70%. Tās nebija kā deformācijas, bet funkcionālie stājas traucējumi,” saka Rīgas Stradiņa universitātes Antropoloģijas laboratorijas vadītāja Silvija Umbraško.
Ārsti spriež, ka šobrīd problēma varētu būt pat lielāka, jo mūsu ikdienas dzīvē arvien vairāk ir ienākuši mobilie tālruņi un datori, kas spiež cilvēku sēdēt un stāvēt nepareizā pozā. “Normālā poza ir tad, kad mūsu ķermenis ir iztaisnots. Kad pleci ir savā vietā stabili atpakaļ, nevis nolaisti uz priekšu, kad iegurnis ir sakārtots, vēders ir savilkts uz iekšu un tādā pozīcijā mēs noturam savu stāju, nevis visi muskulīši ir atslābuši,” saka fizioterapeite Anita Trokša.
Ja šādu stāju ikdienā noturēt ir grūti, tad secinājums - muskuļi ir pārāk vāji, lai nodrošinātu pareizu stāju. Labā ziņa - tos iespējams trenēt. Nespēja noturēt pareizu stāju, viens plecs zemāks par otru vai šķība mugura nav tikai vizuāls defekts. Ja nekas netiks darīts, nākotnē tas var novest pie daudz nopietnākām veselības problēmām. Lai tā nenotiktu fizioterapeite Līna Balode cilvēkiem iesaka dažus vingrinājumus.
