Rīta Panorāma

Kurš būs Purvīša balvas laureāts?

Rīta Panorāma

Intervija ar Dinu Šmitu

Gēnu banka - Latvijas Noasa šķirsts

Video: Latvijas kultūraugu gēnu bankā glabājas 2000 šķirņu sēklas

Latvijā jau vairākus gadus darbojas Gēnu banka, kurā tiek sasaldētas tūkstošiem dažādu Latvijas kultūraugu sēklas. Zināmā mērā tas ir Noasa šķirsts gadījumā, ja globālā sasilšana, dažādas baktērijas un, iespējams, arī ģenētiski modificēti augi ar laiku iznīcinās tradicionālos kultūraugus. 

Latvijas Gēnu bankā vienā telpā atrodas aptuveni 20 ledusskapji, kuros glabājas vairāk nekā 2000 šķirņu Latvijas kultūraugu sēklas. Saldēšanas iekārtās mīnus 22 grādu temperatūrā var atrast Latvijā selekcionētu graudaugu, tomātu, gurķu un dažādu dārzeņu sēklas. Katrai šķirnei tiek sasaldētas 250 sēklas.

"Ģenētisko resursu saglabāšana, tā ir saglabāšana, lai turpmāk paaudzēm nepazūd un neiet kaut kas zudumā. Ir arī dažādi starptautiskie līgumi, ko Latvija ir parakstījusi, ka mēs esam apņēmušies saglabāt mūsu ģenētiskos resursus, tos pavairot un arī izdot nepieciešamības gadījumā," Latvijas Televīzijai stāsta Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Dainis Ruņģis.

Vecās Latvijas kultūraugu šķirnes, kuras vairs netiek audzētas, var saturēt tādus gēnus, kādi nav jaunajām, piemēram, izturība pret kaitēkļiem vai piemērotība mūsu klimatam. Nākotnē, kad tiks selekcionētas arvien jaunas šķirnes, var izrādīties ļoti svarīga iespēja iegūt tādas sēklas, kas ir tuvas dabiskajiem auga pirmsākumiem. Liekākā daļa materiāla Gēnu bankā nonāk pa tiešo no selekcionāriem.

Vispirms sēklas tiek pamatīgi izžāvētas. "Sēklas ir jāizžāvē, lai tās var ilgstoši uzglabāt, lai mitruma procents būtu aptuveni pieci procenti. Tas notiek kādus divus mēnešus, pēc tam sēklas tiek sapakotas, ieliktas alumīnija folijas maisiņos, aizvākotas un tad tās nokļūst saldētavā," skaidro Gēnu bankas speciāliste Agnese Gailīte.

Ar Gēnu bankas palīdzību Latvijā būtu iespējams atjaunot vietējo cukurbiešu šķirņu audzēšanu. Dabā šādi augi vairs nav pieejami, bet šeit tie glabājas.

Pasaulē ir valstis, kas cenšas Gēnu bankās noglabāt arī maksimāli daudz dabā sastopamu augu sēklas. Latvijā, kur daba ir salīdzinoši neskarta un kur ģenētiski modificēti kultūraugi nekaitē dabiskajiem augiem, šāda uzkrāšana nav vienīgais veids, kā saglabāt augus.

"Ja tas ir selekcijas jeb cilvēku roku radīts materiāls, tas viss, bez šaubām, ir jāsaglabā. Kas attiecas uz savvaļu, tad jāskatās, kas varētu būt vērtīgs un daļēji likt Gēnu bankās, bet ir arī tāds veids, ka saglabā dabiskos augšanas apstākļos, teiksim ģenētiskos rezervātos, aizsargājamās teritorijās. Ir dažādi paņēmieni, kā to darīt, nav viss jāliek Gēnu bankā," skaidro Latvijas Universitātes (LU) Molekulārās bioloģijas katedras profesors Īzaks Rašals.

Latvijas Gēnu bankā šobrīd ir salīdzinoši mazs savvaļā esošo augu materiāls. Tomēr Gēnu banka, tāpat kā Rīga, nekad nebūs gatava un tai arvien tiks pievienotas klāt jauns sēklas un jauni ledusskapji.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt