Rīta Panorāma

Telefonintervija ar Einaru Repši par onkoloģiskajiem slimniekiem

Rīta Panorāma

Intervija ar Viktoru Valaini LLPA izpilddirektoru

Pirmās palīdzības ABC. Tvana gāze

VIDEO: Kā rīkoties, ja notikusi saindēšanās ar tvana gāzi

Lai gan līdz apkures sezonai vēl tālu, ar tvana gāzi cilvēki var saindēties arī vasarā, piemēram, kurinot pirti vai ciešot ugunsgrēkā. LTV raidījums "Rīta panorāma" rubrikā "Pirmās palīdzības ABC" skaidroja, kā rīkoties, ja notikusi saindēšanās ar tvana gāzi.

Tvana gāze rodas nepilnīgas sadegšanas rezultātā, gan kurinot malku krāsnī, gan no gāzes apkures sistēmām, arī no oglēm. Tvana gāzi veido arī transportlīdzekļi – Latvijā bijis gadījums, kad cilvēks saindējies savā automašīnā sastrēguma laikā.

"Tā ieņem mūsu asinīs to vietu, kur būtu jāpiesaistās skābeklim. Rezultātā mūsu organisms paliek bez skābekļa apgādes un cieš no skābekļa bada," stāsta Austrumu slimnīcas Toksikoloģijas un sepses klīnikas ārsts Roberts Stašinskis.

Tvana gāze nav redzama, tai nav smaržas un garšas, tāpēc cilvēkam ir grūti konstatēt gāzes rašanos. Saindēšanās pazīmes ar tvana gāzi ir vairākas, tiesa, šādi simptomi raksturīgi arī citām slimībām

"Sākas ar vispārīgiem simptomiem, kas var būt vājums, reibonis, galvassāpes, slikta dūša, var būt tirpšanas sajūta," klāsta Stašinskis.

Ja cietušais nesāk vēdināt telpu vai pamest ar tvana gāzi piepildīto ēku, pēc kāda laika cilvēks kļūst nevarīgs, nespēj pasaukt palīgā, var iestāties bezsamaņa un pat nāve.

"Nokļūstot vidē, kur ir augsta tvana gāzes koncentrācija, saindēties tik smagi, lai nomirtu, var dažu minūšu laikā," atzīst mediķis.

Pēc saindēšanās ar tvana gāzi ārstēšanos mājas apstākļos nav iespējams nodrošināt. Kolīdz parādās pirmie simptomi, nepieciešams evakuēties no telpas, kurā varētu būt tvana gāze un jāzvana uz numuru 113, proti, jāizsauc mediķi. Ātro palīdzību var sagaidīt, sēžot ārā uz ielas vai balkona. Šajā brīdī viss, kas ir nepieciešams, ir miers, mierīga svaiga gaisa elpošana.

''Ja pacientam parādās apziņas traucējumi, viņš nokļūst bezsamaņā, viņam jāatrodas stabilā sānu guļā, lai būtu pasargāti elpceļi, līdz ātrās palīdzības ierašanās brīdim," saka Stašinskis

Savukārt, ja cietušais pārstāj elpot, jāveic atdzīvināšanas pasākumi. Saindēšanās gadījumā, jo ātrāk pacientu sāk ārstēt, jo labāk.

"Veci cilvēki un bērni ir vairāk tam visam pakļauti. Viņiem ātrāk parādās simptomi, viņiem ātrāk un smagāk tie izpaužas," piebilst ārsts.

Tāpēc visbūtiskākais ir nenonākt līdz brīdim, kad notiek saindēšanās – proti, apkures ierīcēm vienmēr ir jābūt hermētiskām un ideālā darba kārtībā, krāsns šīberis jāaizver tikai tad, ka ogles ir pilnībā izdegušas. Savukārt telpa, kur atrodas apkures sistēma, jāaprīko ar tvana gāzes detektoru.

Tātad pareiza rīcība ir veikt profilaktiskus pasākumus, lai nebūtu iespējams saindēties. Savukārt saindēšanās gadījumā jāvēdina telpas, jādodas ārpus ēkas, jāizsauc mediķi un pēc iespējas ātrāk jānonāk ārstniecības iestādē. Ja cietušajam iestājas bezsamaņa, viņš ārpus telpām jānogulda stabilā sānu pozā; ja pārstāj elpot, jāveic atdzīvināšanas pasākumi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti