VIDEO: Kā palīdzēt ģīboņa gadījumā?

Ģīboņa iemesli var būt dažādi – strauja piecelšanās no sēdus stāvokļa kājās, stress, bezgaiss, karstums un citi. “Ģībonis ir īslaicīga bezsamaņas epizode, kas rodas, kad kaut kādu apstākļu dēļ, īslaicīgi galvas smadzenēm tiek samazināta asiņu piegāde un cilvēks zaudē samaņu, respektīvi ģībst,” norāda “ātrās palīdzības” Zemgales reģionālā centra vadītājs Roberts Fūrmanis.

Sākotnēji atšķirt ģīboni no bezsamaņas, kas radusies citu veselības problēmu dēļ, nevar. Vispirms cietušais jānogulda uz muguras, pamatnei jābūt stabilai. Jāpārbauda vai, viņš elpo.

“Nekādā gadījumā mēs nedrīkstam liet ūdeni virsū uz galvas, jo ūdens liešana var provocēt to, ka, elpojošam cilvēkam, ūdens var nonākt elpceļos, provocēt aizrīšanos, kas var tikai pasliktināt stāvokli,” stāsta Fūrmanis.

Ja cietušais elpo, viņš jānogulda stabilajā sānu guļas pozā un jāpajautā, vai viņš dzird un jūt apkārtējo pasauli.

Pat, ja cilvēks atgūst samaņu, drošāk ir zvanīt 113, jo samaņas zaudēšanai var būt nopietnāki iemesli, kā ģībonis. Ja cilvēks pēc samaņas zaudēšanas neelpo, jāveic atdzīvināšanas pasākumi.

Kļūdas, kas tiek pieļautas ģīboņa gadījumos ir: palīdzības nesniegšanas, vai vilcināšanās to darīt, cietušā galvas apliešana ar ūdeni, sejas iepļaukāšana, netiek lūgta mediķu palīdzība.

Pareiza rīcība ir: pārbaudīt vai cietušais elpo. Ja elpo, noguldīt stabilajā sānu guļas pozā, ja neelpo, jāveic atdzīvināšanas pasākumi. Zvans mediķiem ir obligāts, jo ģīboņa iemesli var būt ļoti nopietni, tāpēc ir svarīgi, lai ārsti izvērtē cietušā veselības stāvokli.