Pirmajā palīdzībā par bērnu tiek uzskatīts cilvēks no viena gada vecumam līdz pubertātes iestāšanās brīdim. Šādos gadījumos atdzīvināšanas pasākumi ir nedaudz atšķirīgi no tiem, kādi jāveic pieaugušai personai.
Pirmkārt, ir jānoskaidro, kas bērnam noticis. To var izdarīt viņu viegli papurinot, skaļi uzrunājot un noskaidrojot, vai bērns vispār ir pie samaņas. Savukārt apkārtējiem jāpalūdz izsaukt ātro palīdzību, zvanot pa tālruni 113. Tikmēr pašam jāuzsāk atdzīvināšana, veicot piecas elpināšanas.
Atšķirībā no pieaugušiem cilvēkiem, bērnam jāveic 15 nevis 30 sirds masāžās. Pēc tam divas elpināšanas un atkal 15 reizes masāžas. Tā jāturpina līdz parādās dzīvības pazīmes, vai ierodas mediķi. Ja masāža tiks veikta par seklu, tad netiks nodrošināta pietiekama asinsrites kvalitāte, ja par dziļu, tad var tikt traumētas, piemēram, ribas. Tomēr labāk lauztas ribas un cilvēks ir dzīvs, nekā bērns iet bojā.
Principi pareizai bērna atdzīvināšanai ir pārbaudīt, vai bērna mutē nav svešķermenis, veikt piecas elpināšanas, 15 sirds masāžas un divas elpināšanas.
Tas ir jādara cikliski līdz cietušais pats sāk elpot vai ierodas mediķi.
