10 gadus cēsinieks Jānis Kļaviņš pārvietojas ratiņkrēslā. Slimību nomocītajam vīram tā ir vienīgā iespēja, kā bez sāpēm pārvietoties dzīvoklī. Uz savām kājām, maziem solīšiem viņš pārvietojas tikai savās mājās, izmantojot divus spieķīšus. Taču ātri nogurst un tad atkal jāapsēžas, lai atpūstos. Ilgi nostāvēt vispār neesot iespējams.
"Divi ribu gali skaras pie gūžas. Tas man rada fizisku sāpju sindromu. Esmu iesēdies šajos istabas ratos, bet man ir arī āra rati un tas ir mans vienīgais pārvietošanās līdzeklis," vārdu "vienīgais!" uzsver Jānis Kļaviņš, kurš cīnās par nobrauktuvi pie mājas. "Es nevaru ar citiem pārvietoties, man ir īsas rociņas, tāpēc ir šie mehāniskie palīglīdzekļi," stāsta Jānis.
Specializētais ratiņkrēsls nepalīdz, jo viņš ļoti reti var izbraukt uz ielas. Pēdējo reizi ieelpojis svaigu gaisu un aizbraucis tālāk no savām mājām, dodoties uz administratīvās komisijas sēdi Cēsu pašvaldībā. Brauciena iemesls bija nelikumīga būve pie Kļaviņa kunga īpašuma – specializēta nobrauktuve.
78 eiro naudas sods ir jāmaksā cilvēkam ar speciālām vajadzībām, kurš tikai vēlējās pats patstāvīgi nokļūt uz ielas.
"No sākuma man bija būdiņa, kur stāvēja āra rati. Es pa septiņiem pakāpieniem nogāju, iesēdos, braucu. Būdiņa traucēja," stāsta Jānis Kļaviņš, kurš cīnās par nobrauktuvi pie mājas. "Ja jau tā būdiņa traucē, savācu parakstus," atceras Kļaviņš. Tā kā nams ir tajā dzīvojošo kopīpašums, par ieceri pensionārs informējis visus - gan iedzīvotājus, gan pašvaldību.
"Es gribu būt sabiedrībā, nevis tikai sēdēt iekšā, un iziet ārā drusku. Man ir svarīga sabiedrība!" sacīja Jānis Kļaviņš, kuram ir jācīnās par izdzīvošanu un arī tiesībām uz privāto dzīvi.
Mājas vecākā veikusi aptauju daudzdzīvokļu namā, tomēr ne visi Kļaviņa kunga kaimiņi ieceri apstiprinājuši. Līdz ar to būvvalde projektu arī nav apstiprinājusi.
Jums patiktu, ja pa šo vietu kāds kāptu augšā? Mēs rakstīsim uz Rīgu! Paši arī esam invalīdi. Es nevaru logu attaisīt vaļā," sašutumu pauž Kļaviņa kunga kaimiņiene Anfisa.
Pēc diviem atpakaļ atmestiem projektiem, sirmais vīrs nolēmis tomēr rīkoties un nobrauktuvi uzcēlis par saviem līdzekļiem.
"To es uzbūvēju pagājušā gada 10.oktobrī. Būvinženieris jau nākamajā dienā bija klāt - neatbilst nobrauktuves slīpums, nav viena atbalsta punkta," atceras Jānis Kļaviņš, kurš vēlas nobrauktuvi pie mājas.
"Ir nesaskaņotas lietas ar līdzīpašniekiem, šī skaitās patvaļīga būvniecība. Mēs Kļaviņa kungam esam nākuši pretim, ka šis nav jānojauc, zinot viņa vajadzību un veselības stāvokli," skaidro Cēsu novada būvvaldes vadītāja Zaiga Jēkabsone.
Tā kā nobrauktuve izbūvēta nelikumīgi, Kļaviņu izsauca uz administratīvo komisiju. Sociālais dienests norīkoja specializētu auto kunga pārvešanai ar visiem ratiem.
"Labi, man šo būvniecību noliedz. Liek pārtraukt būvniecību, pēc noteikumiem sanāk, ja viņu noliedz, tad arī nedrīkst lietot. Un es sēstos tajos āra ratos un tagad vediet mani uz to linča tiesu. Es, protams, tajos ratos drošības pēc nekāpu. Ielika mani mašīnā, aizveda prom un viss," stāsta sirmgalvis Jānis.
Pēc 78 eiro naudas soda piemērošanas pensionārs atvests līdz ārdurvīm un atstāts bez palīdzības.
"Mūsu darbību regulē saistošie noteikumi. Mums, sociālajam dienestam ir tikai jānodrošina transports, bet nav jānogādā līdz dzīvesvietai. Šajā gadījumā mēs tā arī izdarījām. Paņēmām cilvēku, atvedām šeit un pēc tam attransportējām atpakaļ," paceļot brilles un ieskatoties kādā papīrā sacīja Cēsu novada pašvaldības aģentūras "Sociālais dienests" direktores vietnieks saimnieciskajos jautājumos Vladimirs Kalandārovs.
"Ja viņš būtu prasījis, mēs varbūt meklētu kādu, kas uznes uz pirmo stāvu. Bet viņš neprasīja," piebilda Cēsu novada pašvaldības aģentūras "Sociālais dienests" sociālā darbiniece Astrīda Eglīte.
Pensionārs pa kāpnēm augšup pārvietojas teju atmuguriski, jo cieš sāpes. Tā kā esot baidījies pazaudēt savus āra ratus, tā arī stāvējis kāpņutelpā, iekrampējies stenderē un gaidījis palīdzību. Prostatas slimība gaidīšanu esot padarījusi neciešamu.
"Tas nozīmē biežu čurāšanu un urīna nesaturēšanu. Es stāvēju ārā salā. Pēc tam dabūju rājienu, kā peramais zēns. Atbraucu mājās ar slapjām biksēm. Lūk, te ir attieksme pret invalīdu," raidījumam "4.studija" pastāstīja Jānis Kļaviņš.
Tikmēr Cēsu novada pašvaldības sociālā dienesta pārstāvis Vladimirs Kalandārovs norāda, ka rūpes par cilvēku, kam septiņi pakāpieni sagādā ciešanas, jāuzņemas piederīgajiem, ja tādi ir. Bet ja tādu nav, tad ir sarežģītāk, bet ar Kļaviņu ir vēl sarežģītāk, kā ar citiem, jo viņš ir uzbūvējis nobrauktuvi.
Sanāk, ka labi vien ir, ka cilvēks uzbūvējis savu nobrauktuvi, ja jau pat sociālais dienests nenogādā līdz mājas durvīm, kā to paredz saistošie noteikumi.
"Tikko es sataisu projektu, atnāk mājas vecākā un saka, ka zvanījusi domes būvvaldes priekšniece un teikusi, ka tāpat projektu neapstiprinās," piebilst pensionārs Kļaviņš.
"Tā nav taisnība, ka es neparakstīšu. Viņa vienkārši zvanīja un teica, ka būšot iedzīvotāju pretreakcija. Man tagad nav dokumentu no Kļaviņa un mājas vecākās puses, tāpēc es to nevaru izvērtēt," izveidojušos situāciju komentēja Cēsu novada būvvaldes vadītāja Zaiga Jēkabsone.
Pagaidām Kļaviņa kungam neesot dots konkrēts laiks, kad sakārtot būves dokumentāciju. Tas esot pretimnākšanas solis no būvvaldes, taču mūžīgi negaidīšot, jo, teorētiski šādos gadījumos objekts ir jānojauc.
"Viņam ir jāiesniedz tehniskais projekts, kur ir saskaņotas tehniskās un juridiskās lietas. Ja nekas nav jāpārbūvē, to var izdarīt kaut vai tūlīt," būves nodošanu ekspluatācijā komentē Cēsu novada būvvaldes vadītāja Zaiga Jēkabsone.
Tomēr izskatās, ka Kļaviņa kunga situācija Cēsīs nonākusi strupceļā. Viņa pārvietošanos ierobežo ne tikai veselība, bet arī likums, un izskatās, ka arī cilvēcīga nevēlēšanās izprast, kā šis cilvēks dzīvo ikdienā.
