Kaķim nav sliktas uzvedības, ir sugai atbilstoša uzvedība," saka septiņu kaķu kolonijas kopēja Dagnija Laimiņa. Viņa par saviem līdzekļiem baro un sterilizē ielas kaķus.
Brīvprātīgie veido kartotēku ar kaķa fotogrāfiju, svarīgāko informāciju un slimības vēsturi. Dzīvnieki tiek savākti no ielas, kastrēti un palaisti atpakaļ, lai meklētu jaunus laimīgos, kuriem izmainīt pasauli. Pilsētnieki paši izvēlas vidi, kādā dzīvot. Atbildība un rūpes par dzīvnieku ir atspoguļojas sakoptajā vidē, kurā dzīvo kaķi.
Dace Kinepa: "Es izmainīšu pasauli vienam kaķim un tā jau ir vesela pasaule." Brīvprātīgā ar draugiem vienā pavasarī sterilizējusi 48 kaķus.
Reizēm brīvprātīgie ir tā aizrāvušies ar saviem pienākumiem, ka kaķi tiek vesti mājās, atveseļoti un tad meklēti jauni saimnieki. Dažiem vienlaicīgi mājās ir 10–15 jauno saimnieku meklētāji.
Ielas kaķus sit par to, ka viņi dzemdē pēcnācējus, taču tas nav risinājums. Vienīgā palīdzība ir sterilizācija. Ja to izprot, tad pat sētnieki kļūs draudzīgāki pret kaķiem, kurus kopj kaķu tantes. Darbs ar ielas kaķiem ir reizē arī darbs ar cilvēkiem. Dzīvnieku kastrēšanu atbalsta Rīgas dome, kā arī Borisa un Ināras Teterevu fonds.
Zīmīgajā 8. martā pieminams fakts, ka arī vīrieši iesaistās kā brīvprātīgie šajā darbā, taču viņi sevi mazāk reklamē un darbojas dienas klusākajos posmos. Mūsdienu sabiedrībā parādās jauni cilvēki 25-30 gadu vecumā, kuri nesavtīgi nodarbojas ar kaķu aprūpi un veido pat kaķu kolonijas. Viena no zināmākajām atrodas Kundziņsalā, kur mitinās ap 30 kaķu. Jaunieši apgāž mītu, ka pamestos dzīvniekus aprūpē tikai vientuļas kaķu tantes, kuras klaiņojošos dzīvniekus sauc par draugiem un savā valodā lieto formu „mēs”.
