Krasta postījumi vietām sasniedz četrus metrus, taču vietām jūra krastam nav tikusi klāt, Latvijas Radio raidījumam "Pēcpusdiena" pavēstīja Jūrkalnes pagasta pārvaldes vadītājs Guntars Reķis. Viņš novērojis, ka lielākie postījumi nodarīti centra pludmalē.
Ventspils novada pārstāvis pastāstīja, ka pludmales nodotas pašvaldībām bez papildus finansējuma, lai atjaunotu skatu laukumus. Lieli līdzekļi ar Eiropas fondu piesaisti gan pagaidām nav nepieciešami, taču valsts finansējums būtu nepieciešams, sacīja Reķis. Viņš norādīja, ka kāpu augšējā daļa, kur sākas meži, ir "Latvijas valsts mežu" (LVM) īpašums, tāpēc cer kopīgi restaurēt kāpnes, lai Jūrkalnes apmeklētāji varētu piekļūt jūrai un novērtēt stāvkrasta skaistumu.
Latvijas skaistumu sabojātu, ja ieguldītu pārāk lielus līdzekļus un krastu sāktu nostiprināt ar betona pāļiem un plāksnēm, sacīja pašvaldības pārstāvis Reķis, uzsverot, ka nobetonējot vienu vietu, jūra izdarītu postījumus citur. Viņam piekrita arī Vides aizsardzības kluba (VAK) viceprezidente Elita Kalniņa, piebilstot, ka šādu vēja un ūdens postījumu rezultātā Latvija mazāka nekļūst, jo citās vietās jūra atkāpjas.
Skaistākais saulriets Latvijā Jūrkalnē ir tieši tāpēc, ka jūra izskalo stāvkrastu, sacīja VAK viceprezidente Kalniņa, piebilstot, ka pirms 15 gadiem daudzi neticēja, ka klimats tik strauji mainīsies.
Jāsamierinās ar vējiem un vētrām, tāpēc galvenais, lai cilvēki nekāro būvēt mājas tuvāk par vairākiem simtiem metriem no krasta.
To ka krastu stiprināšana ar betonu ir īslaicīgs risinājums, Latvijas Radio apstiprināja arī Pasaules Dabas fonda (PDF) Ūdens programmas vadītājs Ingus Purgalis, norādot, ka tas būtu liels izaicinājums un veicinātu noskalojumus citā vietā.
"Jūrkalne" kopā ar kokiem un stāvkrastu - aiziet jūriņā! pic.twitter.com/hE2WnwydWK
— Ivo Dinsbergs (@orkaans) January 11, 2015
