Veselības inspekcijas (VI) ieguldījums kopējās rūpēs par ūdeni ir dzeramā ūdens un peldūdens kvalitātes uzraudzība. Inspekcijas uzraudzībā šobrīd ir vairāk nekā 1300 centralizētās ūdensapgādes sistēmas (UĀS), no kurām 30 ir lielās ŪAS, kas piegādā ūdeni vairāk par 1000 m3 diennaktī vai arī apkalpo vairāk par 5000 cilvēkiem. Kopš 2010.gada pastāvīgi audzis iedzīvotāju īpatsvars, kam tiek piegādāts atbilstošas kvalitātes dzeramais ūdens. Kvalitatīvu dzeramo ūdeni 2014.gadā saņēma 83 % iedzīvotāju, salīdzinājumam 2013.gadā – 81 %. Pie tam Latgalē šis rādītājs sasniedza 98 %. Pēc 2014.gada auditmonitoringa rezultātiem redzams, ka ir samazinājusies ūdens ķīmiskās kvalitātes rādītāju neatbilstība no 23 % neatbilstošu paraugu 2013.gadā līdz 16 % 2014.gadā. Uzlabojums lielā mērā panākts ar to, ka 2014.gadā tika realizēts ūdenssaimniecības attīstības projekts Jelgavā. Iepriekš Jelgavā nereti tika pārsniegts sulfātu satura normatīvs dzeramajā ūdenī. Tā kā Zemgales novada pazemes ūdens ir dabiski bagāts ar sulfātiem, to attīrīšanai nepieciešami īpaši pasākumi.
Jāuzsver, ka tie ķīmiskie rādītāji, kuru pārsniegumus novēro Latvijā, ietekmē ūdens garšu, smaržu un duļķainību, bet nerada draudus cilvēka veselībai. Šo rādītāju pārsniegumu iemesls ir Latvijas pazemes ūdeņu dabiskais sastāvs, kuru visbiežāk raksturo ļoti liels dzelzs savienojumu daudzums.
Ja ūdens ķīmiskā kvalitāte kopš 2006.gada ar katru gadu arvien uzlabojas, tad mikrobioloģisko rādītāju atbilstībā šāda vienota tendence nav vērojama – tie ir svārstīgi pa gadiem nedaudzu procentpunktu robežās. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājies to paraugu īpatsvars, kuros konstatēti mikrobioloģisko rādītāju pārsniegumi - no 3,7 % līdz 7,4 %. Tomēr mikrobioloģisko rādītāju pārsniegumi ir atsevišķi gadījumi, kurus konstatējot tiek veikti operatīvi pasākumi pārsniegumu novēršanai (sistēmas dezinficēšana un skalošana), kā arī veiktas atkārtotas ūdens paraugu analīzes. Līdz ar to arī ūdens mikrobioloģiskā kvalitāte nerada draudus cilvēku veselībai.
Veselības inspekcijas ar gandarījumu atzīmē, ka pēc aizvadītās 2014.gada peldsezonas novērojumu rezultātiem oficiālajās peldvietās Latvijā šobrīd ir tikai izcilas un labas kvalitātes peldvietas. Turklāt izcilas kvalitātes peldvietu skaits ir turpinājis palielināties un 2011.-2014.gadā sasniedz 34 peldvietas, savukārt 12 peldvietu ūdens kvalitāte tiek raksturota kā laba. Veselības inspekcija atgādina, ka peldvietu ūdens ilglaicīgā kvalitāte tiek vērtēta pēc četru pēdējo peldsezonu visu novērojumu datiem. Pavisam Latvijā 2014.gadā bija 54 oficiālās peldvietas, bet ne visās peldvietās ir jau savākti četru peldsezonu novērojumu dati.
Veselības inspekcijas vides veselības speciālisti atgādina, ka ūdens loma dzīvības procesu nodrošināšanā ir nenovērtējama un kvalitatīvs dzeramais ūdens ir viens no veselības uzturēšanas priekšnosacījumiem. Diennaktī organisma fizioloģisko procesu nodrošināšanai pieaugušam cilvēkam nepieciešams uzņemt 2-3 litrus ūdens, bet daudzkārt lielāks ūdens daudzums nepieciešams kvalitatīvas dzīves vides un higiēnas prasību nodrošināšanai - līdz pat 200 litriem diennaktī.
Lai gan Latvija atrodas vairāku lielo upju (Daugavas, Ventas, Lielupes, Gaujas, Salacas) lejtecēs, kā arī mums ir bagātīgi pazemes ūdens krājumi un mums šobrīd nedraud ūdens resursu trūkums, kāds ir sastopams daudzos Zemeslodes dienvidu reģionos, arī mums ir jāuzņemas atbildība par mūsu ūdens krājumu ilgtspējīgu izmantošanu. Ūdens resursus var piesārņot un padarīt izmantošanai nederīgus ar nepārdomātu saimniecisko darbību. Tāpēc, atzīmējot Pasaules ūdens dienu, aicinām ikkatru izturēties atbildīgi pret dzīvības nodrošināšanai tik nepieciešamo un nenovērtējamo dabas resursu.
