ĪSUMĀ:
- Valdības deklarācijā plānots stiprināt ģimenes ārstu komandas darbu, uzlabojot primāro veselības aprūpi.
- Ārstu biedrības vadītāja: Ģimenes ārstiem jāpārskata tarifi.
- Ģimenes ārstu asociācija: gribētos saprast, ar kādiem resursiem varēs sasniegt mērķus.
- Dr. Sarmīte Veide, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente, uzsver, ka būtiskākais e-veselības kontekstā ir e-veselības darbības ātruma uzlabošana.
- Savukārt, Dr. Ilze Aizsilniece, Latvijas Ārstu biedrības prezidente, uzskata, ka e-veselības sistēma būtu jāveido atkārtoti.
- Situācijas uzlabošanai nepieciešama lielāka pašvaldību iesaistīšanās, kā arī finansiāls atbalsts ārstiem, kas dodas strādāt uz reģioniem.
Valdības plāni un patiesā situācija veselības aprūpē:
Valdības deklarācija, 140. punkts (pārvaldība un kvalitāte veselības aprūpes sadaļā): Stiprināsim ģimenes ārstu komandas darbu, paplašinot primārās veselības aprūpes lomu un uzlabojot primārās veselības aprūpes kvalitāti, kā arī sekmējot komandas iesaisti veselības veicināšanas un profilakses pasākumu īstenošanā.
Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente dr. Ilze Aizsilniece uzskata, ka būtiski ir saglabāt esošos finansēšanas principus primārajā veselības aprūpē, “bet, tāpat kā stacionāros, pārskatīt tarifus”.
LĀB prezidente apgalvo, ka veiksmīgs risinājums būtu apmaksas kārtības maiņa ārstiem un māsām, “rēķinot, ka pilna darba slodze ir par 1500 reģistrētajiem pacientiem. Tas palielinātu ģimenes ārstu skaitu primārajā aprūpē, pacientiem būtu lielākas iespējas izvēlēties ģimenes ārstu, bet ārsti nebūtu tik noslogoti.”
Šobrīd pilna ģimenes ārsta prakse atbilst 800 reģistrētiem bērniem vai 1800 pieaugušajiem. Kā liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) mājaslapā pieejamā informācija, daudzās praksēs, īpaši Rīgas reģionā, pacientu skaits sasniedz divus tūkstošus, bet dažās – vairāk nekā 3000[ *].
“Nauda palielinās, bet rindas nesamazinās”
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) prezidente dr. Sarmīte Veide piekrīt, ka deklarācijā ierakstītie punkti ir atbilstoši patiesajai situācijai: “patiešām ir apskatītas trīs svarīgākās sastāvdaļas”.
“Vienīgi mēs neredzam, ar kādiem līdzekļiem to var sasniegt. Protams, tas ir rīcības plāns, bet, arī izlasot rīcības plānu, nav skaidrs, ar kādiem līdzekļiem varētu sasniegt šos mērķus,” dr. Veide turpina. “Bažas ir par to, ka paies četri gadi un nesekos darbi, gaidāmais rezultāts.”
Veselības aprūpes pieejamības sadaļā dr. Veide uzsver finansiālu un cilvēkresursu nepieciešamību: “Pēdējos divos gados ir palielināti finanšu resursi, bet nav cilvēku, kas gatavi strādāt par valsts noteikto samaksu.
Kvota neko nenozīmē – ir nauda, lai sniegtu palīdzību, bet nav personāla. Mēs redzam, ka nauda palielinās, bet rindas nesamazinās.”
Viens no galvenajiem aspektiem ir finansējuma piesaistīšana ilgtermiņā: “To var darīt ar Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem, taču tas nav ilgtermiņa risinājums. Jādomā, kādā veidā piesaistīt jaunos ārstus un māsas, kā arī tos mediķus, kas ir aizgājuši no sistēmas prom, bet vēl ir Latvijā. Tikai tad mēs varam runāt par pieejamību,” apgalvo dr. Veide.
Komandas darbs ģimenes ārstu praksēs
Dr. Ilze Aizsilniece uzskata, ka, lai īstenotu 140. punktā minētos mērķus, “būtu nepieciešams papildu finansējums, lai ģimenes ārsta komandā strādātu divas māsas vai ārsta palīgi, kā arī primārās aprūpes līmenī būtu pieejama fizioterapeitu un rehabilitologu palīdzība, varbūt arī psihologu un psihoterapeitu konsultācijas.”
Arī dr. Sarmīte Veide kā galveno problēmu atzīst resursu trūkumu. “Mēs esam pamats veselības aprūpē,” saka dr. Veide. Šī pamata stiprināšanai ir paredzēti ES Struktūrfondu līdzekļi līdz 8000 eiro uz ģimenes ārsta praksi aprīkojuma uzlabošanai un remontdarbiem aptuveni 500 vai 40% prakšu, “taču ES struktūrfondu nauda lielākā apmērā tiek piešķirta veselības centriem – 3 reizes vairāk uz vienu ārstu (30 000 eiro), radot nevienlīdzību, salīdzinot ar ģimenes ārstu praksēm, kas piesakās individuāli. Bez tam jaunas prakses izveidošana tiek atbalstīta tikai veselības centrā, tādēļ jauns ģimenes ārsts, kas tikko ieguvis specializāciju, tiek spiests strādāt veselības centros ar veselības centra direktora nosacījumiem, nevis veidot savu praksi un, strādājot ar saviem pacientiem, redzēt, ko viņa pacientiem vajag vairāk.
Galvenais ārsts veselības centrā domās par to, kas nesīs peļņu. Tas ne vienmēr saskan ar to, kas ir vajadzīgs pacientu aprūpē, un tā ir bīstama tendence.”
Dr. Veide uzsver, ka pusei no ģimenes ārstu praksēm uz vienu ārstu ir tikai viena medicīnas māsa, kas iezīmē krasu atšķirību starp situāciju Latvijā un ārvalstīs: “Šobrīd uz ģimenes ārsta pleciem ir uzvelta liela veselības aprūpes daļa, domājot, ka ģimenes ārsts ar savu komandu tiks galā. Bet komandā – kā mēs redzam Eiropas valstīs – ir daudz lielāks māsu atbalsts.”
Ārste apgalvo – vispirms jānodrošina komanda, kas sastāv no ārsta un divām medmāsām, kuras kompetences ietvaros varētu konsultēt pacientus, vai ārsta palīgiem tiem ģimenes ārstiem, kuriem ir vairāk par 1200 pacientiem.
Valdības deklarācija, 145. punkts (pārvaldība un kvalitāte veselības aprūpes sadaļā): “Nodrošināsim vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas attīstību un lietojamību, kā arī palielināsim piedāvāto e-veselības pakalpojumu klāstu.”
LĀB prezidente I. Aizsilniece uzskata, ka e-veselība būtu jāveido vēlreiz no pamatiem: “Brāķi nevar salabot, būs tikai jauns brāķu brāķis. Un jāiesaista klienti – ārsti un pacienti sistēmas dizainēšanā.”
Dr. Veide savukārt saka: “Mums vajadzētu vienotu sistēmu, bet tai ir jābūt tādai, kāda tā bija paredzēta sākumā – ātra, ērta un droša. Un nekas no šī diemžēl nav. Jau vairāk nekā gadu ģimenes ārsti ir spiesti tērēt papildu laiku, atņemot to pacientu aprūpei, neērtas un lēndarbīgas e-veselības sistēmas dēļ. Prioritāte ir e-veselības sistēmas lēndarbības, lieku darbību un kļūdainas darbības novēršana, lai netērētu mediķu laiku un būtu šo sistēmu ērti lietot. Tāpēc jebkura papildus dokumenta sagatavošana e-veselības sistēmā, kura ir ilgāka nekā alternatīvas, ir neefektīva un ģimenes ārstu resursu šķērdēšana, kas nav pacientu interesēs.”
Personalizēta veselības aprūpe un dators ārsta kabinetā
Valdības deklarācija, 147. punkts (atbalsts mērķa grupām veselības aprūpes sadaļā): “Ieviesīsim personalizētu veselības aprūpi, kas, balstoties uz risku izvērtējumu, nodrošina savlaicīgu un efektīvu profilaksi un ārstniecību ikvienam.”
Dr. Aizsilniece pamato, ka, lai ieviestu personalizētu veselības aprūpi, būtu nepieciešams lielāks finansējums, lai novērstu medicīnas māsu un ārstu trūkumu: “Ir vajadzīga tālākizglītība mediķiem, kurai tiek paredzēts finansējums katram ārstam individuāli, pacientu veselībpratības uzlabošanās un pacientu izglītošana, lai varētu veidoties labāka savstarpēja sadarbība.”
“Personalizētai aprūpei ir nepieciešams ilgāks konsultāciju laiks, to nevar izdarīt, skrienot no vienas slimnīcas uz otru, lai kaut ko nopelnītu,” dr. I. Aizsilniece secina.
Ģimenes ārste Sarmīte Veide vērš uzmanību uz to, ka “šobrīd ģimenes ārstiem tiek plānots ieviest papildus kompleksas profilaktiskās programmas sirds-asinsvadu slimībām, cukura diabētam, kā arī psihiskām slimībām. Tāpēc jāvērtē ģimenes ārstu darba laiks, kapacitāte, iespējas nākotnē apmācīt un nodrošināt pietiekamu māsu skaitu ģimenes ārstu praksēs. Tikai pēc izvērtēšanas, papildu resursu un risinājumu atrašanas varētu spriest par jaunu plānu ieviešanu”.
Ārste arī nenoliedz e-veselības sistēmas nepieciešamību un ātra, pārdomāta e-veselības portāla darbību. “Vajadzētu paskatīties datorā pirms pieņemšanas, pēc pieņemšanas, bet, lai skatītos pieņemšanas laikā, tam ir jābūt ļoti neatliekamam gadījumam,” apgalvo dr. Veide.
Valdības deklarācija, 137. punkts (pieejamība veselības aprūpes sadaļā): “Noteiksim pacientiem un ārstniecības personālam saprotamu valsts apmaksāto veselības pakalpojumu apjomu un definēsim saprātīgu maksimāli pieļaujamo gaidīšanas laiku valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai, pakāpeniski atsakoties no kvotām.”
Dr. Veide uzskata, ka pieļaujamā gaidīšanas laika noteikšana ir solis pareizajā virzienā. “Vai mēs varam to nodrošināt?” viņa jautā, liekot uzsvaru uz finanšu un cilvēkresursu trūkumu. Ārste skaidro, ka 20 – 30 % ģimenes ārstu ir tuvu pensijai vai pensijas vecumā, un, ja katram ir 1500 pacientu,
“tad cik liela pacientu daļa var palikt bez mediķa, kas sniedz primāro aprūpi, ja ārsts vairs nestrādā? Tad tā var būt katastrofa.”
Savukārt, runājot par situāciju Latvijas reģionos un ārstu trūkumu, dr. I. Aizsilniece uzsver, ka situācijas uzlabošanai “būtu nepieciešama lielāka pašvaldību iesaistīšanās, kā arī finansiāls atbalsts ārstiem, kas dodas strādāt uz reģioniem.”
Kopumā abas ārstes un profesionālo ārstu organizāciju pārstāves veselības aprūpes sadaļu valdības deklarācijā vērtē pozitīvi. Dr. Ilze Aizsilniece: “Tas ir centiens sakārtot veselības aprūpes sistēmu un palielināt iespēju pacientiem savlaicīgi saņemt mediķu pakalpojumus.”
LĀB prezidente norāda, ka no valdības varētu sagaidīt iesāktā turpinājumu un ka svarīgi ir “nenovirzīties no deklarācijā paredzētajiem plāniem, [saglabāt] izpratni par veselības aprūpi kā būtisku tautsaimniecības nozari, kas palīdz stiprināt un atjaunot darba spēka resursus”.
--
* Ģimenes ārsti atbilstoši teritorijām, Nacionālais veselības dienests (NVD), 2019. Tiešsaistē: http://www.vmnvd.gov.lv/lv/veselibas-aprupes-pakalpojumi/gimenes-arsti/gimenes-arsti-atbilstosi-teritorijam
